Stikla pārstrāde ir viens no veidiem, kā varam saudzēt vidi, ietaupīt dabas resursus un samazināt atkritumu daudzumu. Tomēr ir svarīgi izprast, ka visi stikli “nav dzimuši vienādi” – to izgatavošanas tehnoloģijas, ķīmiskais sastāvs un īpašības ir atšķirīgas, tāpēc tie ir jāšķiro un arī jāpārstrādā atšķirīgi, skaidro ražotāju atbildības sistēmas uzņēmuma “Zaļā josta” vides izglītības speciāliste Elīna Sprūde-Nesenberga.

Latvijā ik gadu tirgū tiek laists simtiem tonnu stikla iepakojuma, kura savākšana un pārstrāde kļūst aizvien nozīmīgāka vides aizsardzībai un aprites ekonomikas attīstībai.

Eiropas Savienībā vidēji pārstrādā aptuveni 80% stikla iepakojuma, taču katrā dalībvalstī rādītāji var būt citi. Piemēram, Austrijā, Nīderlandē un Zviedrijā stikla pārstrādes apjoms ir vēl lielāks un pārsniedz 85%, savukārt Luksemburgā tas ir pat 99%, bet Šveicē – 95%, kamēr Latvijā tas ir vien aptuveni 70%.

“Mēs visi ikdienā izmantojam dažādus stikla izstrādājumus – glāzes, burkas, pudeles, kā arī citus ikdienas priekšmetus, kas ražoti no stikla – vāzes, spoguļus, dekora priekšmetus. Stikla iepakojumu lieliskākā īpašība – tiem nav termiņa, tos var lietot teju mūžīgi, ja šķiro pareizi,” saka Sprūde-Nesenberga.

Atslēgas vārdi ir “pareiza šķirošana”. Jāatceras, ka ne viss stikls ir piemērots ievietošanai stikla iepakojuma šķirošanai paredzētajos konteineros, jo dažādiem stikla veidiem ir atšķirīgs sastāvs un pārstrādes iespējas.

Stiklu var pārstrādāt neierobežotu reižu skaitu

Pateicoties tā ilgmūžībai, ķīmiskajai izturībai un atkārtotas pārstrādes iespējām bez kvalitātes zuduma, stikls ir viens no visvērtīgākajiem pārstrādājamiem resursiem. Turklāt stikls ir dabai draudzīgs resurss, jo tas ir pilnībā pārstrādājams – teorētiski to var pārstrādāt neierobežotu reižu skaitu.

Stikla pārstrāde ir svarīga gan apkārtējai videi, gan aprites ekonomikai. Izmantojot pārstrādātu stiklu, samazinās nepieciešamība pēc jaunu izejvielu ieguves (piemēram, kvarca smiltīm, sodas un kaļķakmens), tā tiek saudzēti dabas resursi un samazināts enerģijas patēriņš.

Pilnīgi jauna stikla izgatavošanai ir nepieciešams ļoti augsts enerģijas daudzums. Stikla ražošanu parasti sāk ar viendabīga maisījuma – šihtas – sajaukšanu. To veido kvarca smiltis, soda, krīts un citas vielas. Pēc tam to nogādā kausēšanas krāsnīs, kur temperatūra sasniedz aptuveni 1500 grādu pēc Celsija. Savukārt, izmantojot pārstrādātu stiklu, šis enerģijas patēriņš samazinās, jo iepriekš izmantotu stiklu var pārkausēt zemākā temperatūrā.

Kāpēc ne visus stikla veidus var pārstrādāt?

Lai arī stikls ir vērtīgs pārstrādes materiāls, ne visi stikla veidi ir piemēroti pārkausēšanai. Ir vairāki iemesli, kā-
pēc daži stikla veidi nevar tikt pārstrādāti kopā ar citiem, taču galvenais – ķīmiskie piemaisījumi.

Piemēram, sodas-kaļķa stikls, no kura tiek izgatavots pudeļu un burku stikls, ir ķīmiski atšķirīgs no logu stikla, rūdītā stikla vai kristālstikla. Pievienojot dažādu ķīmisko sastāvu stiklu kopējai pārstrādes plūsmai, stikla īpašības mainās, un tas var padarīt gala produktu nestabilu un nedrošu.

Dažādi stikla veidi kūst dažādās temperatūrās. Logu stikls un rūdītais stikls ir izturīgāki un kūst augstākā temperatūrā nekā pudeļu stikls, kas paredzēts iepakojumam. Tāpēc šo stiklu sajaukšana vienā pārkausēšanas procesā var radīt problēmas, jo daži stikla veidi nesakūst vienmērīgi, kas traucē radīt kvalitatīvu jaunu stikla produktu.

Spoguļu stiklu nedrīkst izmest stiklam paredzētajā konteinerā, jo tas ir kompozītmateriāls jeb tā sastāvā ir citi piemaisījumi, kas pēc savām ķīmiskajām un fizikālajām īpašībām atšķiras no tā materiāla, kas ir pudeļu vai burku sastāvā. Tāpēc arī pārstrāde spoguļstiklam būs citādāka.

Spoguļstiklam bieži ir arī uzklāts metāla pārklājums, kas padara pārkausēšanu sarežģītāku un var piesārņot pārstrādes materiālu ar nevēlamiem piemaisījumiem.

Ne katrs stikls ir “dzimis” vienāds

Katram stikla veidam ir savas īpašības, kas nosaka tā pielietojumu un pārstrādes iespējas. Piemēram, pudeles un burkas ir visbiežāk pārstrādātais stikla veids. Tā izgatavošanai parasti tiek izmantots sodas-kaļķa stikls, kuru var viegli pārstrādāt. Iepakojuma stiklu iespējams pārkausēt un atkārtoti izmantot, izgatavojot jaunas pudeles un burkas.

Logu un automašīnu stikls bieži vien satur metāla oksīdus un citus piemaisījumus, kas padara tos grūtāk pārstrādājamus. Automobiļu logu stiklu var būt grūti pārstrādāt, jo tas ir rūdīts un bieži vien laminēts ar plastmasas slāni aizsardzībai sadursmes gadījumā.

Rūdītais stikls, ko izmanto dažādos būvmateriālos un mēbeļu izgatavošanā, ir izturīgāks pret triecieniem, jo tas ir īpaši apstrādāts augstā temperatūrā, bet tas ir arī grūti pārstrādājams. Rūdīts stikls bieži saplīst nelielās, asās šķembās, kas var apdraudēt pārstrādi.

Kā jau minēts, spoguļstikls satur dažādus ķīmiskos pārklājumus un metāla slāņus, kas padara to praktiski nepiemērotu parastai stikla pārstrādei.

Kristālstiklā parasti ir augsts svina oksīda saturs, kas piešķir tam izteiktu mirdzumu un svaru, taču tas arī padara to grūtāk pārstrādājamu, jo svina klātbūtne pārstrādes procesā ir bīstama videi un cilvēku veselībai.

Kā tiek izmantots pārstrādāts stikls?

Pārstrādātu stiklu izmanto dažādiem mērķiem atkarībā no tā kvalitātes un specifiskajām īpašībām. Lielākā daļa pārstrādātā stikla tiek izmantota, lai ražotu jaunas pudeles un burkas.

Pārstrādātu stiklu bieži izmanto celtniecības materiālu, piemēram, asfalta un betona maisījumu, izgatavošanā, lai nodrošinātu papildu izturību. Daļa pārstrādātā stikla tiek pārvērsta šķiedru vilnas materiālos, ko izmanto ēku siltumizolācijā.

Pārstrādātu stiklu izmanto dekoratīvu un mākslas priekšmetu ražošanā, jo tam var piešķirt dažādas formas un krāsas.

Var izmest stikla konteinerā, var nodot depozīta punktā

Latvijā stikla iepakojumu savāc depozīta sistēma, ražotāju atbildības sistēmas un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi.

Pie daudzdzīvokļu namiem un privātmājām parasti ir izvietoti īpaši stikla šķirošanai paredzētie konteineri, kuros iedzīvotāji var izmest izskalotas un no produktu atliekām atbrīvotas tukšas stikla pudeles un burkas. Drīkst izmest arī saplēstas burkas un pudeles, kā arī uz tām drīkst būt etiķetes un folijas paliekas. Šis stikls nonāk atkārtotā pārstrādē.

Papildus privātmājām un daudzdzīvokļu namiem pieejamiem konteineriem, dažādās publiskās vietās, piemēram, lielveikalos un pie ielu krustojumiem, tiek izvietoti šķirošanas konteineri. Tajos var izmest dažādu veidu stiklu, lai tas nonāktu pārstrādē.

Spoguļu stiklu var nodot speciālajās šāda stikla savākšanas akcijās vai aizvest uz šķirošanas laukumu.

Jau teju trīs gadus, kopš 2022. gada 1. februāra, Latvijā darbojas arī depozīta sistēma, kas ļauj iedzīvotājiem nodot tukšās stikla pudeles un saņemt atpakaļ depozīta maksu. 2024. gada pirmajos deviņos mēnešos tirgū laisti 415 miljoni depozīta iepakojumu, bet nodoti 340 miljoni, tādējādi iepakojumu atgriešanas rādītājs šobrīd ir 82%. No visiem tirgū laistajiem iepakojumiem 47% ir PET pudeles, 29% – skārdenes, bet 15% – atkārtoti uzpildāmās stikla pudeles. Vēl 9% ir vienreizlietojamās stikla pudeles.

Kā liecina aktuālie “Depozīta Iepakojuma Operatora” dati, šobrīd vislabākie atgriešanas rādītāji novērojami atkārtoti uzpildāmajām stikla pudelēm – šā gada pirmajos deviņos mēnešos atgriezti teju 90% šāda veida stikla pudeļu. Šīs pudeles tiek nodotas atpakaļ dzērienu ražotājiem, kuri tās izmazgā, uzpilda un atkal laiž tirgū. Vienu šādu pudeli iespējams izmantot padsmit reižu.

Interesanti fakti par stikla pārstrādi

Stikla pārstrāde prasa mazāku enerģijas patēriņu nekā jauna stikla izgatavošana. Izmantojot vienu tonnu pārstrādāta stikla, var ietaupīt līdz 30% enerģijas, salīdzinot ar jaunu stikla ražošanu.

Stikls sadalās simtiem gadu laikā, bet pārstrādāts stikls var tikt izmantots uzreiz, atkal un atkal, radot mazāku slodzi videi.

Katrs stikla gabals ir vērtīgs, jo katrs pārstrādātais stikla fragments samazina nepieciešamību pēc jaunas stikla masas, tā taupot dabas resursus un enerģiju.

Sadarbībā ar SIA “Zaļā josta”

#zaļājosta #apritesekonomika

Latvieši ir praktiski cilvēki

Valkā dzimusī, Latvijā pazīstamā gleznotāja, stikla vitrāžu māksliniece Elga Grīnvalde ikdienā šķiro stiklu. Proti, stikla pudeles tiek nestas uz īpaši šim nolūkam paredzētiem konteineriem. Taču viņa novērojusi, ka ne vienmēr krāsainais stikls tiek šķirots atsevišķi.

Ikviens stikla taru var kārtīgi izmazgāt un nodot otrreizējai pārstrādei. Elga stikla burkas izmanto mājsaimniecībā, lai ziemas krājumiem uzglabātu pašas gatavotus ievārījumus un dažādus salātus no dārzeņiem. Savukārt mazāka tilpuma burciņās tiek uzglabāta pašu gatavota aknu pastēte. Burciņas lieti noder arī garšvielām, arī gleznošanā izmantojamo otu uzglabāšanai.

Viņa atzīst, ka mūsdienās, salīdzinot ar padomju laikiem, kad lielākoties bija pieejamas tikai puslitra, litra un trīs litru burkas, tagad ir lielāka stikla burku izvēle. Māksliniece atzīst: “Mēs taču esam praktiskie latvieši.” Atceroties savus studiju gadus Latvijas Mākslas akadēmijā, jau tad Elga pēc stikla vitrāžu darbu pabeigšanas pārpalikušo krāsaino stiklu izmantoja auskaru darināšanai. Tagad ar vitrāžu un auskaru darināšanu Elga vairs nenodarbojas, jo izvēlējusies sevi veltīt tikai glezniecībai.

Domājot par to, vai Latvijas iedzīvotāji labprāt un godprātīgi šķiro stikla taru, Elga uzskata: “Viena daļa to tiešām dara ar pārliecību. Savukārt vecākajai paaudzei, taupības režīms ir, kā teikt, asinīs. Tā varbūt ir otra galējība, jo itin nekas netiek izmests laukā. Vecākā paaudze dzīvo ar domu, ka viss var noderēt. Laiki ir mainījušies, un ir paaudzes, kas nezina, kā tas ir, kad nekā nav.”

Elga uzskata, ka ne tikai Rīgā, bet arī provincē būtu labi, ja cilvēkiem būtu pieejami veikali, kur pēc pārtikas produktiem ierastos ar savām burciņām. Tāpat noderētu sabiedriskā kārtā izveidota vieta, kur nodot nevajadzīgās lietas, tostarp arī stikla burciņas. Tās kādām ģimenēm konservēšanas laikā lieti noderētu, jo burkas nebūtu jāpērk veikalā. Gleznotāja atbalsta to, ka daudzas lietas tiek izmantotas vairākkārt, tā saudzējot apkārtējo vidi.

Inga Karpova