Valsts augu aizsardzības dienesta ekspertu veiktajā lauku monitoringā kartupeļu dārzos tika novērots ļoti liels kartupeļu lapgrauža vaboļu daudzums.
VAAD (Valsts augu aizsardzības dienesta) ekspertu veiktajā lauku monitoringā kartupeļu dārzos tika novērots ļoti liels kartupeļu lapgrauža vaboļu daudzums. Tik stipra kartupeļu lapgrauža invāzija nebija novērota no pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigām.
Zemgales reģionā tika konstatēts, ka piemājas dārzos, kur parasti kartupeļi tiek stādīti gadu no gada, Kolorādo vaboles invadēja 2-100% kartupeļu ceru; uz viena kartupeļu cera vietām barojās 1-12 vaboles, bet ar olu dējumiem jau bija invadēti līdz 30% augu. Agrajos kartupeļu stādījumos kartupeļu lapgrauža vaboles atrodamas arī Kurzemes reģionā, savukārt veiktajās pārbaudēs Latgalē uz invadēta auga ir konstatētas 1-3 vaboles.
Piemājas dārzos ir jāveic intensīva kartupeļu lapgrauža vaboļu savākšana un ierobežošana ar insekticīdiem. Lapgrauža bīstamība sāks palielināsies līdz ar masveida kāpuru šķilšanos.
Vajag regulāri apskatīt savus stādījumus, ne tikai kartupeļus, bet arī pievērst uzmanību baklažāniem un tomātiem. Nelielos piemājas dārziņos vaboles var iznīcināt, tās nolasot, bet lielajos stādījumos nepieciešams pielietot augu aizsardzības līdzekļus.
No Latvijā reģistrētajiem augu aizsardzības līdzekļiem var lietot Aktara 25 d.g.(0,06-0,08kg/ha), Bulldoks 025 e.k. (0,3kg/ha), Decis 2.5 e.k. (0,15-0,25kg/ha), Decis Ekstra e.k. (0,05kg/ha), Fastaks 50 e.k. (0,2-0,4kg/ha), Fjuri 100 e.ū. (0,10kg/ha), Karatē Zeons 5 m.s. (0,1kg/ha), Kestaks 50 e.k. (0,2-0,4kg/ha), Proteus 110 OD s.k. (0,5-0,75kg/ha), Sumi-alfa 5 e.k. (0,2-0,3kg/ha).
Latvijā gadā attīstās viena paaudze. Ziemo vaboles augsnē līdz 1 metra dziļumam. Pavasarī tās, meklējot dīgstošos kartupeļus, vienā paņēmienā var nolidot vairākus desmitus kilometrus. Karstā laikā vaboles var izdarīt tālus pārlidojumus un ar stipru vēju vai negaisa laikā izplatīties lielos attālumos. Veģetācijas laikā insekts var izplatīties 300 un vairāk kilometru attālumā.
Lapgrauža mātītes dēj olas kartupeļu lapu apakšpusē, retāk lapu virspusē. Viena mātīte izdēj 400-800 olu. Atkarībā no vides temperatūras, embrionālā attīstība ilgst 5 -15 dienas. Izšķīlušies kāpuri uzturas vienkopus, graužot lapas, bet vēlāk izklīst pa visu augu. Sevišķi intensīvi barojas trešā un ceturtā auguma kāpuri. Kāpuru attīstība ilgst 16-34 dienas, pēc tam tie augsnē 10-20 centimetru dziļumā iekūņojas. Apmēram augusta sākumā parādās jaunās vaboles, kas turpina grauzt jau daļēji nobriedušās kartupeļu lapas. Ja trūkst barības, vaboles ielien augsnē un normāla mitruma apstākļos tur var palikt līdz diviem mēnešiem. Septembrī, kad kļūst vēsāks, vabolēm augsnē iestājas diapauze.
