Smiltenes tehnikuma bibliotēkas lasītavā no 2. līdz 29. jūnijam vērojama Osvalda Siliņa gleznu izstāde, kas veltīta viņa 105 gadu atcerei un Smiltenes tehnikuma 85 gadu jubilejai.
Smiltenes tehnikuma bibliotēkas lasītavā no 2. līdz 29. jūnijam vērojama Osvalda Siliņa gleznu izstāde, kas veltīta viņa 105 gadu atcerei un Smiltenes tehnikuma 85 gadu jubilejai.
“Šī ir jau otrā izstāde, kurā apskatāmi gleznotāja Osvalda Siliņa darbi. Pirmā bija pirms diviem gadiem, bet līdz tam šī mākslinieka gleznas nebija pazīstamas plašākai publikai. Šķita, ka autors nepelnīti ir aizmirsts. Sazinājos ar viņa audžumeitu Ainu Āboliņu, kura kādreiz strādājusi Smiltenes tehnikumā par skolotāju, un ar viņas palīdzību tapa pirmā izstāde. Gleznas ņēmām arī no Roberta Pēčas personīgās kolekcijas un Valkas muzeja,” stāsta Smiltenes tehnikuma bibliotēkas un lasītavas vadītāja Ārija Māliņa.
Gatavojoties Smiltenes tehnikuma 85 gadu jubilejas salidojumam Ā. Māliņai un skolas direktoram Andrim Miezītim radās doma par O. Siliņa darbu otro izstādi. Apmeklētāji, iepazinušies ar gleznām, atzinīgi novērtēja šo ideju. Ekspozīcijā redzami dažādu žanru gleznojumi. “Viņš gleznoja portretus. Izstādē aplūkojams Smiltenes pagastā un visā valstī pazīstamā bitenieka un mākslinieka laba drauga Roberta Pēčas portrets, kā arī glezna “Vecmāmiņa”, kas savulaik izstādīta Maskavā. Tomēr labprātāk mākslinieks gleznoja mežu, jo bija mežkopis. Osvalds Siliņš nav mācījies gleznošanu, tā bija viņa sirdslieta. Man bija jaunatklājums, ka Osvalds gleznojis arī jūru un nedaudz – ziedus. Attēlojis arī dzīvniekus un dabu, piemēram, Pērses ūdenskritumu un Staburagu, kā arī kluso dabu. Veidojis gleznas, kas domātas dāvināšanai, piemēram – draugam sudrabkāzās,” stāsta Ā. Māliņa.
“Osvalds Siliņš bijis sava laika inteliģences tipisks piemērs, jo tajā laikā bija biedri. Atceros sava tēva vecuma cilvēkus, ka viņi parasti mākslinieku un viņa sievu uzrunāja par Siliņa kungu un kundzi,” saka bibliotēkas vadītāja. Atmiņās smiltenietis tiek raksturots kā ļoti akurāts, inteliģents, korekts un sirsnīgs cilvēks.
Pašreizējā ekspozīcijā ir gleznas, kuras varēja aplūkot arī iepriekšējā izstādē. “Pateicoties Osvalda Siliņa tuviniekiem un draugiem, ir izdevies savākt tikai nelielu daļu gleznu. Pēc audžumeitas Ainas Āboliņas stāstītā, mākslinieks radījis ap 200 darbu. Visi atraduši sev vietu pie tuviem un mīļiem cilvēkiem,” stāsta Ā. Māliņa. Smiltenes tehnikums pateicas gleznu īpašniekiem, ar kuru palīdzību tapa otrā izstāde: Dacei Bormanei, Robertam Pēčam, Veltai Rācenei, Jurim Zušmanim, Inesei Zušmanei, Zentai Zantei, Anitai Zantei un Zaigai Zvaigznei.
“Laipni gaidīti visi aplūkot mākslinieka gleznu izstādi, kas Smiltenes tehnikuma bibliotēkas lasītavā būs aplūkojama līdz mēneša beigām,” piebilst Ā. Māliņa.
Osvalds Siliņš dzimis 1902. gada 12. oktobrī Smiltenes pagasta “Vārniņās” četru bērnu ģimenē, miris 1987. gada 1. septembrī. Osvalds pēc Smiltenes ģimnāzijas beigšanas, aizgājis mācīties par mežkopi, jo tāda bijusi tēva vēlēšanās. Jau no bērnības viņam bijusi tuva glezniecība, bet sapnis par mācīšanos Mākslas akadēmijā tā arī palicis tikai sapnis. Studiju laikā O. Siliņš iepazinies ar savu nākamo sievu Annu Asari. Viņa strādājusi Smiltenes tehnikumā par matemātikas skolotāju.
Nāca kara gadi un bēgļu gaitas, kad Siliņi nokļuva Kurzemē – Dunalkā. 1945. gadā Osvalds tika izsūtīts uz Sibīriju tikai par to, ka vācu laikā strādājis par mežsargu. Ilgus gadus viņš strādāja kolhozā “Mūsu zeme” un Smiltenes sovhoztehnikumā par melioratoru.
Savu dzīvi kopā ar sievu Annu Siliņu pavadījis Smiltenes pagasta “Alkāsos”.
