Saules mežniecības mežzinis Vasīlijs Kolačs noorganizēja Meža dienas grupai Sedas skolēnu, kuri sakopa divus mežā uzbūvētus pieminekļus. Abi veidoti saistībā ar medībām.
Saules mežniecības mežzinis Vasīlijs Kolačs noorganizēja Meža dienas grupai Sedas skolēnu, kuri sakopa divus mežā uzbūvētus pieminekļus. Abi veidoti saistībā ar medībām.
Talkā piedalījās Sedas vidusskolas 10. klases un daži 4. klases skolēni skolotājas Veras Dailidjonokas vadībā.
Uz viena pieminekļa rakstīts: “Viņa Imperatoriskā augstlabdzimtība, Valdnieks lielkņazs Vladimirs Aleksandrovičs 16. un 17. decembrī 1882. gadā atļāvās šeit medīt.” “Viņš bija cara Aleksandra brālis. Apmēram 200 – 300 metru rādiusā šajā vietā saistībā ar medībām ir bijuši trīs pieminekļi. Viens no tiem — vācu princim, kurš arī medīja Saules mežniecībā, — padomju laikā ar buldozeru ir nogāzts un aprakts. Tas ir barbariski,” spriež mežzinis V. Kolačs. Viņš ir apņēmības pilns atrast vācu princim celto pieminekli. Otrs apkopjamais piemineklis uzcelts latviešu dzejniekam Rihardam Veidem, kurš 1964. gadā, medībās stāvot mastā, miris ar sirdskaiti. Šis kaps atrodas mazāk kā 100 metru attālumā no pieminekļa lielkņazam. “Šajos mežos vienmēr ir bijis daudz medījuma. Vai nu cara brālis, zirgos pārbraucot no viena pasta kantora līdz otram, no Sanktpēterburgas būtu devies uz Latviju, ja nebūtu cerību iegūt labas trofejas. Diezin vai daudz cilvēku Valkas rajonā zina par šo pieminekļu esamību,” šaubās mežzinis. V. Kolačs kopā ar Ivetu Enci un Vili Krūmiņu (iniciators) ir izveidojis tūristu taku, kas sākas Strenčos no priedes – vēstules. Uz šīs takas ir daudz interesantu vietu. Netālu no Sedas kāds karavīrs Pirmā pasaules kara laikā vecajā krievu drukā ir uzrakstījis četrrindi uz priedes. Vēl uz takas apskatāma viena no vecākajām priedēm Latvijā — tā ir vairāk nekā 370 gadu veca. Takā ietilpst arī smilšakmens (pie Oliņām) atsegums ar senām zivju fosilijām.
Ap abiem pieminekļiem skolēni novāca zarus, skujas, izlīdzināja zemi. Pēc darba notika maltīte un kopēja desiņu cepšana.
Pagājušajā gadā grupa Sedas vidusskolas skolēnu kopā ar Saules mežniecību rīkoja talku Gaujas krastā. “Sakopām tur skaistu atpūtas vietu. Nostiprinājām pat plāksnīti ar atzīmi par notikušo talku, bet jau pēc nedēļas tā pazuda — acīmredzot aizpeldēja pa Gauju. Pēc pāris dienām tur atkal mētājās visdažādākie atkritumi. Diemžēl,” skumji nosaka mežzinis. Viņš aicināja visus skolēnus domāt un sekot, lai paši un draugi nekad nepiemēslotu dabu.
