To, ka latvietes ir skaistas un stipras ne vien fiziski, bet arī garīgi, zina vai puspasaule.
To, ka latvietes ir skaistas un stipras ne vien fiziski, bet arī garīgi, zina vai puspasaule. Par to pārliecinos ik brīdi, intervijās tiekoties ar fantastiskām sievietēm. Dažreiz jābrīnās, kur viņas ņem spēku, lai gāztu tik varenus kalnus – strādātu algotu darbu, audzinātu bērnus, ravētu, turētu lopus, apmeklētu saviesīgus pasākumus un lasītu grāmatas. Liktenis man bijis labvēlīgs – īsā laikā iznācis parunāties ar stiprām un jaukām sievietēm, – bijušo valcēnieti ārsti Intu Auziņu un kārķēnieti Sandru Pilskalni. Pēc sarunas ar viņām gribas visiem stāstīt, cik foršas ir latvietes, kā viņas prot izdzīvot un skaisti dzīvot. Un viņām jau nevajag pārāk daudz, miljonu jau nu noteikti ne. Viņas ir laimīgas, ka ar savu darbu spēj palīdzēt otram, laimīgas, ka ir izaudzinājušas foršus un gudrus bērnus. Abas man atzina, ka, iespējams, bērni no viņu mūžīgās skriešanas ir cietuši, bet līdz šim brīdim vēl neviens skaļi nav protestējis vai pārmetis mammas aizņemtību. Intas vīrs reizē, kad viņa mājās atnākusi sešos, kā uz burvju mājiena uzklājis svētku galdu. Parasti Inta mājās pārrodoties deviņos. Līdzīgi ir arī Sandrai. Viņu vēlajā vakara stundā nepacietīgi kūtī gaida mīlule Rūja. Sandra nedusmojas, ka viņai rīta agrumā, saulei austot, pa slapju zāli gotiņa jāved ganībās. Viņa priecājas, jo no rīta rasas un pirmajiem saules stariem saņemot enerģiju visai dienai. Jāatzīst, visas nav tik stipras un varošas, jo tāds spēks dots tikai izredzētajām.
