Latvijas valsts ir traumēta. Tas ikvienam skaidrs. Nu prezidenta amatā būs dakteris un viņš vajadzības gadījumā organismam (valstij) varēs gan piešūt nepieciešamo, gan nogriezt lieko.
Latvijas valsts ir traumēta. Tas ikvienam skaidrs. Nu prezidenta amatā būs dakteris un viņš vajadzības gadījumā organismam (valstij) varēs gan piešūt nepieciešamo, gan nogriezt lieko. Manuprāt, abi kandidāti ir sistēmas upuri. Endziņš ilgus gadus ir bijis komunistu aktīvists un savulaik nav atzinis Latvijas okupācijas faktu. Savukārt Zatlers ir ņēmis papildu samaksu par savu darbu, nemaksājot nodokļus. Tā Latvijas medicīnas sistēmā ir parasta lieta, un diezin vai ir tāds dakteris, kurš neņemtu, ja viņam labprātīgi dod. Iespējams, lielākais Zatlera mīnuss ir tas, ka viņu augstajam amatam izvirzīja tautā nepopulāri politiķi. Visādi citādi ar šā cilvēka intelektu un tēlu viss ir kārtībā. Viņš patiesi izskatās pēc prezidenta. Iespējams, arī Endziņš ir foršs puisis ar plašām zināšanām jurisdikcijā, taču vizuālais tēls ir tālu no vēlamā.
Protams, nodokļi ir jāmaksā, taču, kā ironizēja Marina Kosteņecka, ja Latvijā prezidenta kandidāts būtu Jēzus Kristus, arī viņam pārmestu nodokļu nemaksāšanu par izdziedinātajiem. Acīmredzot ir nepieciešams laiks, lai saprastu, ka nav vajadzīga dāvana, lai gultos zem vispārējas narkozes. Padomju laika instinkti joprojām darbojas.
Labi atceros iepriekšējās prezidentes vēlēšanas, kad tribīnē vienkāršas sievas puķainā kleitiņā kāpa Vaira Vīķe-Freiberga un no viņas ne soli neatstāja sociādemokrāts Juris Bojārs, gluži kā cīnīdamies dēļ pirmās nakts tiesībām. Arī toreiz kandidātei pārmeta pieredzes trūkumu un visādas citas vainas. Laiks rādīs, kā būs.