Neļauj mums šķirties! Neliec man projām iet!
Neļauj mums šķirties!
Neliec man projām iet!
Vēl tik daudz ziediem
Ir jāplaukst un jānozied,
Lietus lāsēm pār zemi
Kā asarām jānorit…
Neļauj mums šķirties!
Tik daudz kas vēl darāms rīt:
Jāpasniedz plauksta
cilvēkam, kuram sāp,
Jāpalīdz kādam
augstākā kalnā kāpt,
Jāiededz liesma
salstošā pavardā,
Straujākie zirgi
jānotur pavadā.
Jāstāda koki,
Jālaiž pasaulē dēli,
Jānosit čūska sevī,
Jāmīl patiesi, kvēli,
Jāatrod taka,
kas droši ved dūksnājam cauri,
Jāsadzird patiesība,
ko paslēpt grib vēja auri…
Neļauj mums šķirties!
Vēl taču tik daudz darba —
Pasaule jāsamīļo,
kas kļuvusi auksta un
skarba.
Soli pie soļa
caur asiem ērkšķiem
uz zvaigznēm,
Plecu pie pleca
caur priekiem un ikdienas
raizēm.
Neļauj mums šķirties!
Neliec man projām iet!
