Horoskopiem daži tic, bet daži ne, toties tas, kāds būs laiks un kādas dabā mums par labu vai sliktu notikušas vai vēl gaidāmas pārmaiņas, interesē gandrīz visus.
Horoskopiem daži tic, bet daži ne, toties tas, kāds būs laiks un kādas dabā mums par labu vai sliktu notikušas vai vēl gaidāmas pārmaiņas, interesē gandrīz visus.
Lai varētu paredzēt laiku, tā izmaiņas, ilgi un rūpīgi jānovēro un jāpieraksta, neizlaižot no redzesloka arī citus procesus dabā. Tieši uz šādiem novērojumiem balstās daudzie senču ticējumi. Kā laika novērotājiem veicas šodien, to vakar Kārķos kopā ar dabas zinātniekiem pārrunāja paši laika vērotāji. Tikšanos organizēja projekta “Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā” sabiedrības iesaistīšanas un izglītības speciāliste Inta Soma.
Kārķu pagasta padomes sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Pilskalne informē, ka uz saietu ir ieradušies vairāk nekā 30 laika novērotāju no Ziemeļvidzemes. “Ar laika vērošanu nodarbojas ne tikai pieaugušie, bet arī skolēni, kuru ir pat vairāk. Man ir prieks, ka par šo darbu jauniešiem ir tik liela interese. Šāds saiets notiek pirmo reizi Latvijā. Kārķos to rīkojam tādēļ, ka mums ir laba sadarbība ar Ziemeļvidzemes bioloģiskās daudzveidības rezervāta speciālistiem, turklāt pagastā Jānis Jūgs un Jānis Ampermanis ar dzīvesbiedri Intu laiku novēro un pieraksta jau daudzus gadus. Savukārt pamatskolas bioloģijas skolotāja Ģertrūde Ābele ļoti rūpīgi novēro izmaiņas dabā,” stāsta S. Pilskalne.
I. Soma skaidro, ka seminārs rīkots ar mērķi popularizēt sistemātisku laika vērošanu. Apzinot tos, kas ar to nodarbojas, noskaidrojām, ka laiku sistemātiski vēro un visas izmaiņas pieraksta daudz cilvēku, tikai līdz šim to nav darījuši zināmu atklātībā. Novērojot laiku, var prognozēt, uz kuru pusi turpināsies klimatiskās izmaiņas nākotnē. Par laika vērojumiem tagad ir ļoti ieinteresējusies arī Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes fakultāte. Lai izdarītu kādus secinājumus par izmaiņām klimatā, novērojumiem jābūt ļoti ilgstošiem, tādēļ fakultātes pārstāvji vēlas satikt cilvēkus, kuriem pieraksti veidoti daudzus gadus,” stāsta I. Soma.
Kārķēnietis Jānis Ampermanis laiku sācis novērot un redzēto pierakstīt pirms 50 gadiem, bet katru dienu to dara jau 25 gadus. Viņu interesē arī klimatiskās izmaiņas visā pasaulē. “Gadu gaitā laika apstākļi ir diezgan ievērojami izmainījušies. Kādreiz rietumu vēji atnesa lietu, bet tagad tas tā nav. Cilvēki daudz ko dara pretēji dabas interesēm. Nezinu, kādēļ tā notiek, bet mūsdienās mežus bieži cērt pavasarī. Nu kur tas der! Tas taču kaitē dabai. Izcirtums pavasara saulē uzkarst kā cepešpanna. Turklāt pašlaik ligzdo putni. Tad nav jābrīnās, ka to kļūst mazāk,” neapmierinātību par šādu rīcību neslēpj laika vērotājs. Viņš pamanījis, ka dabā izzūd lauku vardes, toties savairojušies krupji. Vairāk kļuvis arī odu. “To, pēc manām domām, veicinājusi saimnieciskā neizdarība. Dabā palikušas daudzas slīkšņainas vietas, kas nav nodrenētas. Sirseņu jeb iršu ir ļoti daudz. Tās ir briesmas bitēm. Vispār, šķiet, ka zemeslode sākusi darīt visu, lai atbrīvotos no cilvēka,” ar humoru piebilst J. Ampermanis.
Uz semināru atbraukušie skolēni gandrīz visi apliecināja, ka laika novērošanu pārņēmuši no vecākiem. “Vēl neesmu iemācījies no novērojumiem prognozēt laiku, bet man patīk redzēto pierakstīt. To darīšu arī turpmāk,” atzīst Limbažu rajona Viļķenas pamatskolas audzēknis Matīss Treimanis.
