Līdz 2025. gadam visas Vidzemes slimnīcas kļūs par vienu spēcīgu reģionālo slimnīcu ar teritoriālām struktūrvienībām jeb tagadējām ārstniecības iestādēm, kuras tad piedāvās katra savu specializāciju.
Līdz 2025. gadam visas Vidzemes slimnīcas kļūs par vienu spēcīgu reģionālo slimnīcu ar teritoriālām struktūrvienībām jeb tagadējām ārstniecības iestādēm, kuras tad piedāvās katra savu specializāciju.
Tādu vīziju piedāvā Vidzemes veselības aprūpes attīstības plāns līdz 2025. gadam. “Pēc šī plāna arī Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca kļūs par kopīgās Vidzemes reģionālās slimnīcas struktūrvienību līdz ar pārējām slimnīcām,” informē Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Rinalds Muciņš.
Viņš uzsver, ka minētais plāns ir tikai pamats turpmākai diskusijai par veselības aprūpes un it īpaši slimnīcu sektora attīstību Vidzemē. “Līdz tam jādiskutē, kādi profili katrā slimnīcā tiks attīstīti. Papildu tam jāskatās, kādi tur ir speciālisti, lai šie profili būtu ne tikai uz papīra, bet arī reāli un kvalitatīvi un cilvēki tos šeit labprāt izmantotu,” pēc diskusijas ar SK Smiltenes slimnīcas ārstiem, Valkas rajona padomes un Smiltenes domes vadību “Ziemeļlatvijai” atzina R. Muciņš.
“Rajona padome nepieņems lēmumu, kādu profilu slimnīcai saglabāt. Rajona padome ir kapitāldaļu turētāja un pieņems vairāk politisku lēmumu,” skaidro Valkas rajona padomes priekšsēdētājs Uldis Birkenšteins. Atšķirībā no Valkas slimnīcas, par kuru jau pieņemts lēmums apvienoties ar Valmieras slimnīcu, par SK Smiltenes slimnīcu lēmums var būt citādāks. “Neredzu iemeslu, kāpēc mums būtu jāpievieno arī otra rajona slimnīca, ja neesam vēl tikuši galā ar pirmās apvienošanu un pagaidām neredzam no tā labumu,” saka U. Birkenšteins. “Mēs iziesim uz Smiltenes slimnīcas resertifikāciju, un mums visiem ir jāliek galvas kopā, jādomā un jāskatās, ko mēs varam un uz kādu profilu mums iet. Tagad galvenais ir panākt, lai Smiltenes slimnīca dabūtu valsts investīcijas logu un jumta nomaiņai,” piebilst rajona pašvaldības vadītājs.
U. Birkenšteins uzsver, ka jebkurā gadījumā slimnīca Smiltenē būs, jo Smiltenes novads pēc tā izveidošanas būs viens no lielākajiem novadiem Latvijā.
Atbilstoši valdības koncepcijai veselības aprūpē mazās slimnīcas pastāvēs, ja atbildīs noteiktiem kritērijiem. Veselības ministrija pašlaik izstrādā jaunas obligātās prasībām slimnīcām. Atbilstoši tām ir paredzētas piecu līmeņu slimnīcas: reģionālā, lokālā, specializētā, rehabilitācijas un aprūpes slimnīca. “Šīs slimnīcas atšķiras gan pēc obligāto profilu skaita, gan pēc prasībām pret personālu. Līdz ar to katrai slimnīcai jāskatās niša, kuru viņa var ieņemt. Nav iespējams, ka visas slimnīcas mēģinās attīstīt visplašāko profilu skaitu. Tām ir jābalstās uz savstarpēju kooperāciju un sadarbību,” skaidro R. Muciņš.
Slimnīcu patstāvīgu attīstību ierobežo ārstu trūkums. To atzīst arī SK Smiltenes slimnīcas terapijas nodaļas vadītāja Indra Tauriņa. “Ar pašreizējiem spēkiem mēs neko nevaram izdarīt. Jauni kadri uz Smiltenes slimnīcu nenāk, bet esošie ārsti jaunāki nekļūst.” Ārste norāda uz lokālai slimnīcai izvirzīto prasību nodrošināt diennaktī piecu ārstu, dažādu speciālistu, dežūru. Smiltenes slimnīcā aktuāls ir pat jautājums, kas aizvietos vienu speciālistu viņa atvaļinājuma laikā, nerunājot par piecu ārstu dežūru diennaktī.
