Pļavas puķes lēni noliec galvas.
Pļavas puķes lēni noliec galvas.
Tumšāks kļuvis arī mēness vaigs.
Māmuļa, pie tavām mīļām krūtīm
Savu galvu nenoliekšu vairs.
Es pateicos par tavām mīļām rokām,
Par sirdi, kura deva mums tik daudz.
Es pateicos par svētību, kas mājās
Arvien pie tava kurtā pavarda bij” klāt.
Es dāvāju tev šodien, māmiņ, dziesmu,
To dziesmu, kura mīļākā bij” tev,
To paņem līdzi Mūžīgajā ceļā
Kā siltu sveicienu no visiem mums.
Tad vērsim ciet mēs
Šīs pasaules vārtus
Un ļausim mierīgi tev iet.
Bet savās sirdīs, dvēselē
Un prātos
Ikviens mēs sāksim
Atmiņu pavedienus
Siet.
