Ziemassvētki ir gada gaišākie svētki. Veroties laukā pa logu, varam cerēt uz Ziemassvētku brīnumu, ka jau pavisam drīz zemi klās sniegs un lietu nomainīs vizuļojošas sniegpārslas. Toties nav jāmeklē sirds siltums un gaišums, kas mīt mūsos pašos. Aizkustinošus mirkļus tieši pirms Ziemassvētkiem sirmajām māmuļām un tētiņiem, kuru mājas ir SIA “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca”, sagādāja bērnudārza “Pīlādzītis” audzēkņi un audzinātājas.
Daudzos namos rītvakar, 24. decembrī, pie izrotātas eglītes, zem kuras paslēptas Ziemassvētku vecīša sarūpētās dāvanas, un uzklāta svētku galda pulcēsies ģimenes, ciemos atbrauks bērni un mazbērni. Diemžēl tikpat daudzos namos pie tās pašas eglītes, kurā mirdz sveču liesmiņas, kāds jutīsies pavisam vientuļš un viens. Visbiežāk tie ir gados vecāki cilvēki, kuri patiesībā likuši pamatus mūsu dzīves ceļam. “Dzīve nesastāv tikai no svētkiem un priekiem. Vai mēs zinām, kā klājas mūsu kaimienei, kura dzīvo viena? Vai apzināmies, ka vecmāmiņa un vectētiņš labprāt mūs satiktu daudz biežāk? Un iemītnieki pansionātā – viņiem Ziemassvētki ģimenes lokā ir tikai atmiņas no senas pagātnes. Gūt var tikai dodot, un dodot gūtais ir neatņemams,” tā, sarūpējot īstu Ziemassvētku sajūtu SIA “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iemītniekiem, saka Smiltenes bērnudārza “Pīlādzītis” Zaķēnu grupiņas audzinātāja Gunta Mežule.Viņa kopā ar Rūķu grupas audzinātāju Ingunu Slapjumu, iesaistot savus kolēģus, audzēkņus un viņu vecākus, sadarbojoties ar Latvijas Sarkanā Krusta Smiltenes nodaļas vadītāju Marutu Vīganti, jau gadiem ikdienā un svētkos dara labu līdzcilvēkiem. Šis pirmssvētku laiks nav izņēmums. Pirms Ziemassvētkiem Zaķēnu un Rūķu grupiņu bērni iemācās dzejoļus un dziesmiņas, lai dotos uz pansionātu un sniegtu svētku koncertu tā iemītniekiem. “Katra tikšanās reize ir emocionāla un atgādina par svarīgāko – veselību, mīlestību, kopā būšanu un garīgām vērtībām. Tomēr pēc mūsu iepriekšējām tikšanās reizēm radās nepabeigtības sajūta. Mēs nodziedam, apsveicam un aizbraucam, tukšā zālē vecīši paliek gluži vieni. Tā mums ar Ingunu radās ideja, ka šoreiz varētu uzklāt svētku galdu. Uzrunājām vecākus un kolēģus, cits pats pieteicās, ka vēlas palīdzēt, nopērkot mandarīnus vai cepumiņus. Bērnu mammas izcepa kliņģeri, plātsmaizes un pat torti. Sameklējām svētku galdautu un svecītes, lai būtu kā īstos Ziemassvētkos,” teic G. Mežule.Tas izdevās! Pansionāta zālē pie izrotātas Ziemassvētku eglītes un uzklāta galda vienu pēc otra personāls no istabiņām atveda pacientus. Malkojot tēju un kafiju, sirmgalvji baudīja “Pīlādzīša” audzēkņu sarūpētos priekšnesumus. Ne reizi vien senioriem pār vaigu ritēja asaras. Tās nebija sāpju, bet aizkustinājuma un prieka asaras. “Ziemassvētku laiks liek daudzko pārdomāt. Šajos svētkos vairāk kā jebkuros akcents tiek likts uz dāvināšanas prieku. Tajā pašā laikā tā ir atskatīšanās katram pašam uz sevi, savu dzīvi un pamatvērtībām, kas stāv pāri materiālajam. Tāpēc man Ziemassvētki ir tik mīļi. Aizkustinoši, ka par mums atceras un rūpējas. Vissirsnīgāko pateicību vēlos izteikt audzinātājām Guntai un Ingunai un bērnudārzam par to, ka mūsu jaunā paaudze ir tik labu un erudītu skolotāju rokās. Jūs mums radījāt brīnišķīgus svētkus, tā sajūta sirdī ir joprojām. Kas tāds cilvēkam ir vajadzīgs, jo darbadienas te ir garas,” atklāj pansionāta iemītniece, pensionētā skolotāja Valija Nadziņa.Sociālā rehabilitētāja Aiva Bērziņa stāsta, ka vēl šonedēļ emocijas iemītnieku un darbinieku vidū nav norimušas. Katra satikšanās un kopā būšanas mirklis stiprina šos cilvēkus arī ikdienā. “Liels paldies, ka mums līdzās dzīvo cilvēki, kas ar savām gaišajām domām dara labus darbus. Decembrī pie mums ciemojās sieviešu vokālais ansamblis “Undīnes”, mazie bērnudārza rūķīši, vakar mēs slimnīcas parkā vilkām bluķi, šodien mums dziedās senioru koris “Mežābele”, bet rīt piedalīsimies Ziemassvētku dievkalpojumā. Apkārt ir tik daudz labu cilvēku! Smiltenes tehnikuma audzēkņi mums izcepa kārumus. Viņus pašus mēs vēl iepazīsim, jo, mācoties līdzjūtību un labestību, 1. kursa audzēkņi izrādījuši vēlmi nākt pie mums ikdienā, lai vienkārši aprunātos ar iemītniekiem, palasītu priekšā grāmatu,” cilvēka devumu līdzcilvēkam novērtē A. Bērziņa.“Pīlādzīša” audzinātāja G. Mežule aicina ikvienu trakajā ikdienas skrējienā uz brīdi apstāties un ieklausīties sevī, lai apjaustu, ka ne jau materiālā pasaule ir svarīgākā, bet gan garīgā. Ziemassvētkos viņa novēl labu veselību un sagaidīt to mirkli, kad atkal spīdēs saule – ne tikai dabā, bet arī sajūtās un sirdī. Šim sveicienam pievienojas arī M. Vīgante, piebilstot: “Lai mīļas, siltas un gaišas būtu mājas, mums visiem vienā aplī jānostājas. Gaišām domām bagātus Ziemassvētkus!”Jāpiebilst, ka katrs pansionāta iemītnieks, gan pie svētku galda sēdošais, gan palātā guļošais, saņēma apsveikumu un piparkūku sirdis no bērnudārza un M. Vīgantes.
