Pirms Ziemassvētkiem laiks ir steigas pilns. Iestādēs ar atskaitēm jānoslēdz gads, jāpagūst iegādāties dāvanas, jāsagatavo ēdieni, ko likt galdā, un vēl, un vēl…
Taču tā var aizsteigties garām brīnumam, ko tikai Ziemassvētki dāvā. Tādēļ Valkas novada centrālajā bibliotēkā Lasītāju apkalpošanas nodaļas vadītāja Līga Rozīte rīkoja tikšanos ar dzejnieci Anitu Anitīnu, lai uz mirkli sarunā apstātos, padomātu, kāda ir mūsu dzīve un kādu to veidojam. Turklāt Anitai ir daudzi dzejoļi par Ziemassvētkiem, kas gan atgādina, kādi šie svētki ir īsti latviski, gan arī stāsta par sirsnību, ko varam dāvāt viens otram. Pasākumam “Sarunās apstājies laiks” par moto likti A. Anitīnas vārdi – Brīnumi notiek./Tie mīt mums visapkārt,/bet visvairāk Tevī un manī./Iesim viens otram/kaut solīti pretī,/Iesim brīnumu satikt.Anita stāsta, ka, sākoties pirmajai Adventei, viņa izdomā visādus darbus, ko darīs, bet pirms svētvakara atklāj, ka pirmā Advente viņai vēl nav sākusies. Galvenais tomēr ir radīt noskaņu, lai pārņemtu svētku sajūta. Tādēļ uz mirki jāapstājas, lai saprastu, ka Ziemassvētki neskrien pa gaisu, bet no meža caur kupenām brien. Svētki nežilbst no spīguļiem, bet prieku sveču liesmiņas dod un gaiss smaržo pēc mammas ceptajiem pīrāgiem. Pašam jākļūst par mazo rūķi, kas var uzvarēt pat pūķi, kad zem egles veltes liek.Var tikai apbrīnot viņas mākslu izteikties par svētku radīto prieku. Ziemassvētkos – krīt mirdzoši sniegi/un sals, lai cik stiprs,/spēj dvēseli sasildīt. Klausoties viņā, atklājas, ka nemaz nav vajadzīgas lielas, dārgas un mirdzošas dāvanas, bet pietiek ar siltu vārdu vai mīļu un paša darinātu velti otram. Vai arī dzejoli sacerēt, nolasīt un tā iesildīt sirdi citiem. To A. Anitīna arī godam veica. Nobeigumā daudziem atnākušajiem bija asaras acīs, bet dzejniece dāvanā saņēma lielu piparkūku sirdi un ziedus. Un tad atkal iela, steiga un reklāmas, bet šis brīdis kā sveču liesmiņa paliks sirdī un sildīs to.
