Padomju gados, lasot pazīstamā austriešu rakstnieka Franca Kafkas romānu “Process”, kurā atainots tiesas process visa cilvēka mūža garumā, iedomājos, cik liels gan ir rakstnieka fantāzijas lidojums, jo dzīvē nudien nekas tāds nevar notikt. Tomēr esmu alojies. F. Kafkas “Procesu” atcerējos, kad sākās tiesa pret vainīgajiem Zolitūdes traģēdijā, kurā, iebrūkot SIA “Maxima” veikala jumtam, bojā gāja 54 cilvēki. Apsūdzētas ir deviņas personas, bet uz pirmo sēdi kopā reģistrēti ap 500 dalībnieku. Krimināllieta aptver 80 sējumu vairāk nekā 32 tūkstošos lappušu. Paredz, ka tiesa varētu beigties pēc desmit gadiem. Jau pirmā sēde parādīja, ka tiesa ieilgs, jo pēc sēdes atklāšanas drīz vien to atlika līdz nākamā gada martam. Izrādījās, ka advokāts, kurš aizstāv SIA “Maxima” kā cietušās viedokli, ir arī advokāts SIA kā vainīgajai traģēdijā. Turklāt “Maxima” nav sakārtojusi visu dokumentāciju, lai varētu noritēt tiesas sēdes. Tam gan laiks bija veseli divi gadi. Visas šīs problēmas parādījās pirmās sēdes laikā, kaut laika bija pietiekami visu nokārtot pirms tās. Turklāt pašlaik izskatās, ka vainīgie, kas pelnījuši cietumsodu, būs tikai pieci no deviņiem, bet būtībā, kā tas parādījās vairākās diskusijās pēc traģēdijas, satrunējusi ir visa sistēma celtniecībā. Ne jau bez iemesla pēc traģēdijas par savu demisiju paziņoja toreizējais premjers Valdis Dombrovskis, kurš savas varas laikā nav centies kaut ko mainīt sistēmā.Tajā princips bija dabūt materiālus iespējami lētāk un ielikt tos būvē kā labākos un dārgākos. Sava loma bija arī pazīšanās lokam nozarē. Ja šāda sistēma paliks, tad traģēdiju iespējamība turpināsies.
