Līdz ar vēlā pavasara iestāšanos vēlāk mostas visa daba, arī bites.
Līdz ar vēlā pavasara iestāšanos vēlāk mostas visa daba, arī bites. “Ziemeļlatvija” pārliecinājās, ka Jāņa Haka bites ir labi pārziemojušas un ir īpaši aktīvas. Pirmie šīs sezonas dzēlieni tika gan pašam biteniekam, gan nelūgtajiem viesiem.
Jāņa Haka bišu saime pēc pamošanās divas dienas pastrādāja, bet, atkal uznākot aukstam laikam, pārtrauca darbu, tad atkal divas dienas pastrādāja. Barība bitēm pietiekot, bet vēl jāpagaida, lai varētu noņemt pirmo medu, jo pavasaris šogad esot garš.
Jānis Haks ar biškopību aizraujas apmēram 25 gadus. Šobrīd viņam ir reģistrētas 180 bišu saimes. Viņam nav atsevišķu bišu stropu, bet gan īpaši veidotas mājiņas, kurās ietilpst apmēram 20 saimju. Jānis Haks apgalvo, ka šādi ir vieglāk strādāt un apkopt bites, arī pārvadāt. Pašlaik viņam ir desmit lielās mājas, un nesen viņš uzbūvējis jaunu, kur var satilpt deviņas bišu saimes. Tā ir daudz ērtāka, un to var pārvadāt ar vieglo automašīnu. Jāņa princips – salikt saimes pārvietojamā mājiņā un braukāt apkārt, ievācot medu. Interesanti, ka bites, padarījušas savu darbu, pašas atrodot ceļu uz mājām.
“Nekad neesmu uzsvēris, ka prieka pēc pie bitēm strādāju. Arī agrākajos laikos tas bija darbs un bizness,” atzīstas Jānis. Viņš uzsver, ka patīk darboties ar bitēm un arī strādāt svaigā gaisā ir veselīgāk, nekā visu dienu pavadīt telpās. Bet bitenieku lielākā rūpe ir, kur pēc tam likt gatavo produkciju. Agrāk bijis labāk, jo vāca ziedputekšņus, nodeva tos un saņēma par to naudu. Tagad visas Jāņa piektdienas, sestdienas un svētdienas paiet tirgos un gadatirgos, pārdodot savu produkciju. Vairāk medu nav kur likt, jo veikalos nav īpašas atsaucības. Ir veikali, kur ņem pretī medu, bet naudu maksā tikai tad, kad visa nodotā produkcija ir pārdota, bet ģimene ir jābaro visu laiku.
Viens no svarīgākajiem jautājumiem, ko ik pavasari bitenieki savā starpā apspriež, ir, kā pārziemojušas bites. Kā jau jebkuram biteniekam, arī Jānim bišu pārziemošanas jautājums sākumā sagādāja problēmas. Lapu izsvīdumu medus (medus, kurš nāk no lapām) un ērcīte sagādā lielākās galvassāpes. Šis medus parasti ir augustā, kad dienas ir ļoti karstas, bet naktis – aukstas. “Lapu izsvīdumu medu speciāli ievāc Čehijas kalnos, pievedot bites klāt,” piebilst Jānis. Tā ir reta parādība – pirms četriem gadiem tas bija augusta beigās, bet pagājušogad – augusta sākumā, tad tas nenodara nekādu ļaunumu, bet rudenī gan. Šis medus ir labāks cilvēkiem, jo tas ir bagātāks ar minerālvielām un arī nesacukurojas. Vēl viens svarīgs jautājums ir ērcīte – ir jāstrādā un jācīnās pret viņām. Ja neko nedara, tad jārēķinās ar sekām – bišu saimes bojāeju. Ērcīte ir bijusi sērga visos laikos, kopš attīstīta biškopība. Līdzekļi, ar kuriem cīnīties pret šo sērgu, ir un tie padara vieglāku un efektīvāku šīs problēmas likvidēšanu. Ja to pielieto vienu reizi rudenī un regulāri, tad problēmas ar pārziemošanu neesot, atzīst Jānis.
