Pirms runāt par ekonomiku, daži vārdi jāteic par šodienas lielo aktualitāti, par notikumu ķēdi, kam sākums saistāms ar Krievijas bumbvedēja notriekšanu Sīrijas – Turcijas robežjoslā. Starptautisko situāciju būtiski destabilizē Putina neadekvātā reakcija, kam sekas nav īsti prognozējamas. Plašsaziņas līdzekļi pašlaik izplata divus pilnīgi pretējus viedokļus, tāpēc būtu vajadzīgs saprast patieso notikumu gaitu.Pirmkārt, Krievijai nav taisnība, ka Turcija nebūtu brīdinājusi par savas valsts gaisa telpas neaizskaramību. Tas darīts vairākkārt.Kas redzējis notikuma vietas karti, tam nebūs grūti ievērot, ka Turcijas robeža šeit met līkumu, ar tādu kā pirkstu ietriecoties Sīrijas teritorijā. Tā kā Krievijas aviācija bāzējas netālā lidlaukā, tad lidmašīnām pirms nosēšanās ir ļoti grūti apiet šo robežas izvirzījumu, un tā nebūt nav pirmā reize, kad bumbvedēji pēc uzdevuma veikšanas uz dažām sekundēm ielido Turcijas teritorijā, proti, šķērso ap divus kilometrus platu zemes šaurumu. Turki, protams, samelojās, ka tas ildzis piecas minūtes. Nav saprotams, kāpēc abas valstis par šo konkrēto situāciju nespēja iepriekš vienoties.Visticamāk, turkus sakaitināja krievu lidmašīnu uzlidojumi Sīrijas ziemeļu teritorijai, kuru apdzīvo turciešu (tjurku) saimes etniskā grupa turkmēņi, saukti arī par turkmaniem. Viņu valoda ļoti tuva turku valodai, tiek lietots arī turku alfabēts. Nekādu ekstrēmo džihādistu tur nav, turkmanu bataljoni cīnās pret Asada asiņaino režīmu. Tikmēr Krievija, kaut sludina cīņu pret džihādistiem un “Islāma valsti”, faktiski visniknāk bombardē tieši mēreno opozīciju. Tas, protams, nepatīk turkiem. Turklāt Turcijai nebūt nav vajadzīgs, lai tās teritorijā glābiņu meklētu vēl pāris miljonu Sīrijas bēgļu. Islāmistu naftas krājumu iznīcināšanai konfliktā nav izšķirošās nozīmes, jo it kā uz Turciju vestā degviela tāpat nokļuva Asada režīma vai kurdu rokās.Bumbvedēja notriekšana saistāma gan ar krievu puses nekaunību, gan ar to, ka turku militāristiem neizturēja nervi. Tagad Putins, lai slēptu no sabiedrības savu vainu, gatavs līdz baltkvēlei saasināt attiecības ar militāri spēcīgo Turciju. Ekonomiskās sankcijas pret Turciju gana sāpīgas, bet Kremlis aizmirst, ka Krievijai ir līgums par atomelektrostacijas būvniecību Turcijā, tāpat ir līgums par gāzes pārdošanu, par jaunu gāzes vadu būvēšanu, un pats galvenais – jūras šaurumi starp Vidusjūru un Melno jūru ved cauri Turcijas teritorijai. Tie nav tikai tukši vārdi, kad prezidents Erdogans aicināja Putinu nespēlēties ar uguni.Bez visiem citiem apdraudējumiem visvairāk cietīs Krievijas iedzīvotāju ekonomiskā situācija. Nekas tāds nenotiktu, ja Putins ieklausītos Rietumu aicinājumos un visus savus militāros spēkus vērstu pret “Islāma valsti”, ko krieviskajā abreviatūrā apzīmē ar burtiem IGIL, kas atšifrējumā nozīmē “Irākas un Levantijas (Sīrijas) islāma valsts”. Ir jautājums, vai vispār šo IGIL iespējams uzvarēt. Tas ir iespējams tajā ziņā, ka var tikt sagrauti islāmisti kā valstisks veidojums, bet džihādismu kā ideoloģiju tas nelikvidēs, jo atsevišķi teroristi vēl ilgi apdraudēs cilvēci. Cik lielā mērā terorisms apdraud Latviju? Vairums džihādistu par tādu Latviju vispār nav dzirdējuši, mūs var apdraudēt tie latvieši (vai krievi), kuri nesen pieņēmuši islāmu un kuru galviņās valda apjukums.Terors un militārās akcijas Tuvajos Austrumos ir viens no iemesliem, kāpēc pasaules ekonomika turpina stagnēt. Protams, sava loma arī sankcijām pret Krieviju un Krievijas pretsakcijām.Latvijas ekonomiskā izaugsme būtu daudz straujāka, ja arī citas valstis piedzīvotu labākus laikus. Saimnieciskās stagnācijas rādītājs ir inflācija, kas nozīmē preču un pakalpojumu cenas. Zinātniski pierādīts, ka inflācijai jābūt trīs vai četru procentu līmenī, tad arī ražotāji kļūst aktīvāki, tiek radītas jaunas ražotnes, sarūk bezdarbs, pieaug algas. Protams, pieaug arī preču cenas. Pašlaik mūsu iedzīvotāji it kā apmierināti, ka cenas būtiski nepieaug, bet tas ir naivulīšu prieks. Ja ražotāji visās grūtībās vaino ieviestās politiskās sankcijas, tad arī tas ir aplams viedoklis. Krievijas ekonomika atrodas lejupslīdes fāzē tāpēc, ka kritušās naftas, gāzes un metālu cenas, bet agrāko gadu valsts uzkrājumus burtiski noēd militārie izdevumi. Eksperti spriež, ka naftas cenas vairs nekad nesasniegs agrāko spekulatīvo kursu, jo mainījušies fondu tirgus nosacījumi.Eiropas Savienībā jau vairākus gadus inflācija nespēj sasniegt pat vienu procentu gadā. Lielākā ekonomika ASV prezidenta Obamas gados gan pārvarējusi finanšu krīzi, bet inflācija nekādi negrib tuvoties izaugsmes skalai – diviem procentiem gadā. Centrālā rezervju sistēma šajos gados nodrukājusi astronomisku daudzumu dolāru, kas iepludināti apgrozībā, bet arī seškārtīgs naudas masas pieaugums nav spējis atdzīvināt ekonomiku. Tas ir fenomens, nekad agrāk tā nav noticis, jo dolārs kā pasaules valūta vairs šiem faktoriem nepakļaujas.Ražošana visā pasaulē atgūtos, ja preču ražošanā iekļautos arī trešās valstis, vispirms Āfrika. Ja arī naftas eksportētājas valstis beigtu dzīvot uz dabas resursu eksporta rēķina un sāktu attīstīt savu ražošanu, vairojot tautas ienākumus un ceļot iedzīvotāju pirktspēju.Savulaik Kārlis Markss izdarīja pareizu secinājumu, ka saražoto preču pārprodukcija rada satricinājumus. Un arī izaicinājumus. Attīstoties tehnoloģijām un ceļoties darba ražīgumam, kļuva iespējams ražot lētāk un strādniekiem maksāt vairāk. Liekas, nupat pasaulē visa kā saražots tik daudz, ka vajadzīgs jauns tehnoloģiskais izrāviens, lai ražotu lēti un pēc iespējas kaut ko nebijušu. Tas uzliek milzu atbildību tehniskajai inteliģencei un zinātnei, un tas ir pats lielākais Latvijas gadskārtējo budžetu trūkums, ka valdība nerod iespēju stimulēt zinātni un jaunu izgudrojumu ieviešanu ražošanā. Arī bagātās valstis pārāk dāsni finansē bomžus un migrantus, kaut vajadzētu finansēt inovācijas ekonomikā.
