Kopš pagājušā gada novembra visas mācības bezdarbniekiem notiek ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Šogad apmēram 110 cilvēkiem būs iespēja mācīties bezdarbnieku pārkvalifikācijas un tālākizglītības grupās trīs projektu ietvaros.
Kopš pagājušā gada novembra visas mācības bezdarbniekiem notiek ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Šogad apmēram 110 cilvēkiem būs iespēja mācīties bezdarbnieku pārkvalifikācijas un tālākizglītības grupās trīs projektu ietvaros.
Programmā “Bezdarbnieku pārkvalifikācija un tālākizglītība” bezdarbnieki apgūst informācijas ievadīšanas operatora profesiju. “Komercdarbības pamati” ir kvalifikācijas paaugstināšanas programma. Grupa interesentu apgūst floristiku. Vēl trīs bezdarbnieces no Valkas Valmierā apgūst frizieres profesiju, bet daži retāk sastopamu profesiju bezdarbnieki izvēlējušies kursus Rīgā. Tur mācās galdnieki un sanitārtehnisko iekārtu montētāji. Savu rindu uz kursiem gaida nagu kopšanas speciāliste un ceļojumu aģents. Šādās profesijās 12 interesentu grupu Valkā nav iespējams nokomplektēt, turklāt šīm profesijām nebūtu pielietojuma,” uzskata Nodarbinātības valsts aģentūras Valkas filiāles nodarbinātības organizatore Daina Vesingi. Viņa uzskata, ka tagad nav strikti noteikta mācību grafika, kas veicina bezdarbnieka vēlmes noformēšanos izvēlēties īsto ceļu. Tagad katram pašam jāizlemj, ko viņš vēlas mācīties, un pēc tam jāmeklē iespējas īstenot savu ideju. Pašlaik projektā formējas konditoru un pārdevēju grupa, kas mācības uzsāks februāra nogalē.
Otrs projekts ir “Apmācību nodrošināšana sociālās atstumtības riska grupām, iekļaujot informācijas un komunikāciju atbalstu invalīdiem”. Šīs programmas ietvaros pašlaik mācās sešu cilvēku grāmatvežu grupa. Komplektējas arī informācijas ievadīšanas operatoru grupa. “Riska grupā ietilpst jaunās māmiņas, invalīdi, ilgstoši bezdarbnieki. Šiem cilvēkiem jāapgūst īpašs sociālo zinību bloks. Viņi apgūst tādas prasmes, kas nepieciešamas cilvēkiem, kuri ilgstoši dzīvo bez darba un neprot labi sevi parādīt darba devējam. Tā ir sava veida rehabilitācija, lai veiksmīgi atgrieztos darba tirgū,” stāsta D. Vesingi.
Projektu koordinatore bezdarbnieku apmācības un darba meklētāju konkurētspējas nodrošināšanai Sanda Žīgure meklē iespējas, kā palīdzēt cilvēkiem atrast darbu, ko viņi labi pārzina. Viņa rūpējas arī par tiem bezdarbniekiem, kuriem jau ir kāda izglītība, bet pietrūkst kādas prasmes, piemēram, datorzināšanu, lai atrastu algotu darbu. Šie cilvēki papildina zināšanu bāzi ar jaunām blakuszinībām. Apmācības pārkvalifikācijas programmā ilgst vismaz trīs mēnešus, bet, papildinot zināšanas, apmācības laiks ir mazāks. Šādas datorapmācības grupas pašlaik ir divas — gan Valkā, gan Smiltenē. Modulārā apmācība ir arī angļu valoda. Tā nepieciešama daudzās darbavietās kā papildu prasme. “Lai cik bēdīgi tas būtu, cilvēki, kuri mācās angļu valodu divās 12 cilvēku grupās, ir iecerējuši darbu meklēt ārzemēs,” saka D. Vesingi. Vēl divas sešu cilvēku grupas mācās projektu vadību. Tā arī ir 120 stundu apmācības programma. Jautāta, vai iespējams iemācīties angļu valodu 120 stundās, D. Vesingi saka, ka laika ziņā tas ir pietiekami, jo mācības ir trīs reizes nedēļā, turklāt kursantiem uzdod daudz patstāvīgo un mājas darbu. Intensīvi mācoties, divu mēnešu laikā var apgūt daudz pamatzināšanu, īpaši, ja ir vēlme to darīt.
Ērģemiete Jogita Dica, valcēniete Diana Karki un strencēniete Signe Giņko praktizējas ziedu salonā “Ingra”. Jogita atzīst, ka darbs ir interesants. Tajā var izlikt savu radošo enerģiju. Viņa vēl nezina, kur strādās pēc kursu beigšanas, bet Diana ļoti vēlas strādāt kādā ziedu salonā. “Mani interesē šis darbs, un es vēlos turpmāk strādāt tieši šajā profesijā,” uzskata Diana.
