Aizvadītajā ceturtdienā lielu pārsteigumu piedzīvoja Ērģemes pagasta “Krastiņu” mājas saimniece Māra Jurševska. Netālu no mājas uz malkas šķūnīša jumta uzlidoja stārķis.
Ieraugot putnu, kura ciltsbrāļi uz siltajām zemēm aizlidojuši jau vismaz pirms trim mēnešiem, saimniece bijusi neziņā. Tuvojoties putnam, tas pārlidojis uz citas saimniecības ēkas jumta. Ērģemieši pamanījuši, ka visu nakti putns nostāvējis vietā vietā, taču cilvēkus nav laidis sev klāt. Nākamajā dienā stārķis pielidojis pie mājas tuvumā esošās stārķa ligzdas, kā arī mēģinājis atrast kādu barību netālajā mēslu kaudzē. Māra novērojusi, ka putns neizskatās ne novārdzis, ne arī slims. Tas spēj lidot un uzmanīties no cilvēkiem. Taču piektdienas pēcpusdienā nelūgtais viesis pēkšņi pazudis no mājinieku redzesloka. Māra uztraucas par stārķa likteni, tāpēc pēc padoma vērsās “Ziemeļlatvijas” redakcijā.Lai noskaidrotu, kā šādās situācijās būtu jārīkojas, sazinājāmies ar Valkas veterinārārsti Ingrīdu Vilni, kura pati ir rūpējusies par vairākiem novārgušiem stārķiem. Viņa uzskata, ka šādos laikapstākļos putnam, ja vien viņš nav pārsalis, slims vai izbadējies, nekas nevarētu kaitēt. Ja cilvēki, pie kuriem putns izvēlējies apmesties, gādātu par viņa ēdienkarti, tad stārķis, iespējams, pat varētu pārziemot. Stārķiem nevajadzētu dod cūkgaļu, bet gan nelielus liellopa gaļas gabaliņus. Labu labā barība būtu svaigas reņģītes. Tās katru sestdienu nopērkamas Valkas tirgū. Par stārķu delikatesēm – sliekām un vardēm – būtu jāaizmirst, jo kur tad ziemā dabūsi tādu mantu? Gadījumā, ja tomēr stārķis nedodas rokā, tad jāapbruņojas ar pacietību. Ja putns būs izbadējies un pārsalis, viņš stāvēs kā sastindzis un nevarēs nekur aizlaisties. Šajā brīdī cilvēks var saņemt putnu un nogādāt to kādā siltākā vietā, piemēram, kūtī, un par to rūpēties līdz pavasarim. I. Vilne atgādina, ka viegli tas nav, bet, ja vien cilvēkiem ir sirds īstajā vietā un viņiem rūp mūsu mazāko brāļu liktenis, tad jādara viss iespējamais.
