Ir jauki saņemt negaidītu dāvanu, turklāt sen kārotu. Ļoti iespējams, tā jūtas Smiltenes skeitbordisti, beidzot tikuši pie ilgi kārotā skeitparka.
Ir jauki saņemt negaidītu dāvanu, turklāt sen kārotu. Ļoti iespējams, tā jūtas Smiltenes skeitbordisti, beidzot tikuši pie ilgi kārotā skeitparka.
Līdz tam pusaudži ar dēļiem Smiltenē pulcējās pilsētas centrā pie veikala “top!” vai “Zemnieksētas”, kur ir piemērots segums skeitošanai. Tiesa, ne visur viņi bija gaidīti. Pieaugušie aizrādīja par bruģakmens bojāšanu.
Pāris dienās, kopš speciāli asfaltētajā laukumā samontēta pirmā rampa, skeitbordisti tur tusē līdz vēlam vakaram. Kaut gan man skeitparks absolūti nav vajadzīgs (ļoti šaubos, ka sākšu mācīties skeitot, jo pieļauju, ka tas varētu beigties ar izsistiem zobiem), tik un tā priecājos par šo skeitbordistiem sarūpēto dāvanu. Pilsētas pašvaldība tālredzīgi devusi jaunajai paaudzei vēl vienu saturīgu iespēju, kā pavadīt brīvo laiku. Skeitbords, ja mēģina taisīt trikus, ir diezgan sarežģīts sporta veids, un par parastu izklaidi to nevar nosaukt.
Kad uzcels ilgi gaidīto peldbaseinu (šī ideja nekur nav pazudusi), tad mazpilsēta Smiltene kļūs par pavisam lielu iespēju pilsētu, lai jaunajai paaudzei šeit būtu, ko darīt. Jau tagad pilsētā ir mūzikas, mākslas un sporta skola, vairāki deju kolektīvi, kori un citi interešu izglītības kolektīvi. Ir sporta halle, un drīz būs vēl otra – tehnikumā.
Pilsētu gan joprojām piemeklē dažādas vandalisma izpausmes. Taču visur ir un būs daļa cilvēku, kuri prot “atpūsties” tikai šādi. Viņu būtu vēl vairāk, ja nebūtu citu iespēju pašizpausmei.
