Aptauja: paklausīgākie satiksmes dalībnieki visvairāk kaitina jaunāka gadagājuma cilvēkus

89% Latvijas iedzīvotāju kaitina satiksmes dalībnieki, kuri pārkāpj noteikumus, liecina septembrī veiktā VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) un apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) sabiedriskā aptauja par satiksmes dalībnieku attiecībām pilsētvidē.* Tiesa, trešo daļu aptaujāto kaitina arī pārāk uzcītīga ceļu satiksmes noteikumu ievērošana.

Visnoraidošākā attieksme pret pārāk paklausīgiem satiksmes dalībniekiem vērojama jaunāka gadagājuma cilvēku (līdz 39 gadiem) vidū, savukārt krietni labvēlīgāk noskaņoti tie, kam jau pāri 50. Ievērojami lielāka neiecietība pret pārlieku uzcītīgajiem valda pilsētās (39%) nekā laukos (25%). Interesanti, ka Rīgā ir daudz mazāk to, kurus kaitina satiksmes dalībnieki, kas pārāk skrupulozi ievēro noteikumus, – tā atbildējuši tikai 27% aptaujāto.  

Kopumā 65% aptaujas dalībnieku ir pārliecināti, ka pilsētā valda pārāk liela agresija satiksmes dalībnieku starpā. It īpaši uz to norāda jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem – tā atbildējuši 72%. Eksperti atgādina – konfliktus un spriedzi var radīt ne tikai neapmierinātība ar noteikumu pārkāpējiem, bet arī īgnums pret tiem satiksmes dalībniekiem, kuri noteikumus ievēro skrupulozi.

“Jauniešiem ir mazākas spējas novērtēt riskus, viņiem ir sajūta – ja kaut ko riskantu darīs, sekas nebūs tik smagas, un tas vēl izteiktāk izpaužas tad, ja viņi ir barā. Ir pat veikts eksperiments: jaunietim liek spēlēt datorspēli, kuras laikā jāvada automašīna un var darīt jebko – apstāties, notriekt ceļa stabus, braukt pretējā joslā utt. Ja spēlē viens – agresīva braukšana nav tik izteikta, salīdzinājumā, ja blakus ir vienaudži, kas iedrošina “iebrauc te, pārkāp to”, viņš daudz vairāk klausīs šos ieteikumus salīdzinājumā ar pieaugušo, kas pilda tādu pašu uzdevumu. Jo jaunāks braucējs, jo spēcīgāka sajūta, ka, pārkāpjot noteikumus, nekas slikts nenotiks. Vecāki cilvēki vairāk izvērtē riskus un apzinās, ka no gāzes grīdā vai bīstamas un agresīvas manevrēšanas neko neiegūs vai arī sekas neatsver veicamo darbību,” saka psihoterapeits Artūrs Miksons.

80% aptaujāto uzskata, ka savstarpēja cieņa starp satiksmes dalībniekiem uzlabo drošību, un visvairāk to atzīst satiksmes dalībnieki vecumā virs 40 gadiem, kur šādam apgalvojumam piekrīt pat 84% respondentu. Tajā pašā laikā jaunieši (18–29 gadi) ir salīdzinoši mazāk pārliecināti par cieņas nozīmīgumu satiksmē – uz to norāda tikai 71%. Ņemot vērā, ka cieņa iet roku rokā ar satiksmes noteikumu ievērošanu, tā ir satraucoša tendence.

Tam gan īsti nepiekrīt satura veidotājs Niklāvs, kuram radušies pavisam citi novērojumi: “Es vēlētos teikt tieši pretējo, ka uz ceļa jaunie autovadītāji, kas tikko ieguvuši tiesības, brauc ļoti piesardzīgi salīdzinājumā ar šoferiem, kam ir četrdesmit gadu stāžs. Toties, runājot, piemēram, par skūteriem, tie ir cieši saistīti ar jauniešu dzīvesveidu – daudzi izvēlas šo transportlīdzekli ikdienas gaitās, atgriežoties mājās no ballītes, vai arī bieži vien uzskata, ka būs smieklīgi, ja kopā ar draugu uzkāps un brauks. Zinu jauniešus, kuriem ir sanācis braukt ar skūteri dzērumā un par to saņemt sodu, kas nemaz nav patīkami. Labi, ka ir noteikumi un ierobežojumi, jo tas parāda valsts nostāju, ka neļausim visiem neapdomīgi izmantot braucamrīkus – ja tiesības var iegūt, tās var arī pazaudēt. Manuprāt, jauni cilvēki nevis dusmojas par noteikumiem, bet drīzāk dažreiz neizprot, kāpēc tie vajadzīgi, jo neapzinās riskus ceļu satiksmē.”

Artūrs Miksons norāda – jāņem vērā arī audzināšanas īpatnības un attieksme pret autoritātēm tiem, kam tagad ir 20 gadu, un tiem, kam ir ap 60: “Vecāka gadagājuma cilvēkiem attiecības ar autoritātēm bija daudz striktākas. Ja noteikumi bija, tie bija obligāti jāievēro, bez variantiem. Ja jaunietim ģimenē ir skaidrots, ka noteikumi nav obligāti jāievēro – “pats esi gudrāks, pats labāk zini”, vai pat ģimenē nekādu noteikumu īsti nav, jo visvarenāks jaunietis jutīsies. Tāpēc aptaujas dati ir saprotami un atbilstoši tam, kā jaunāka vai vecāka gadagājuma cilvēki interpretē savus spēkus, novērtē riskus, kā izpaužas viņu attiecības ar autoritāti un noteikumiem un viņu spēja vai nespēja uzņemties atbildību par savas rīcības sekām.”

Par galveno faktoru, kas uzlabo satiksmes dalībnieku uzvedību, 47% aptaujāto uzskata bailes saņemt sodu par pārkāpumu. Tehniskie līdzekļi, piemēram, fotoradari, īpaši svarīgi šķiet jaunākai auditorijai (51% respondentu 18–29 gadu vecumā), savukārt vecāka gadagājuma cilvēki (60+) lielāku nozīmi piešķir infrastruktūras uzlabojumiem un ātruma ierobežojumiem, kas norāda uz lielāku toleranci pret skrupulozu noteikumu ievērošanu.

Apdrošināšanas sabiedrības BALTA dati liecina, ka no visiem ceļu satiksmes negadījumiem 25% notikumu ir iesaistīti bērni vecumā līdz 18 gadiem, 32% – pieaugušie vecumā no 18 līdz 38 gadiem, bet 42% – vecumā virs 39 gadiem. Lielākais traumu īpatsvars ir tieši šajā vecuma grupā, taču, izvērtējot negadījumu raksturu, redzams, ka šie cilvēki ļoti bieži nav vainojami ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanā, bet ir cietušās personas.

Saskaņā ar BALTA statistiku gados jaunāki cilvēki biežāk pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus, pārsvarā tie ir tādi pārkāpumi kā ātruma pārsniegšana, agresīva braukšana, apdzīšana, neizvērtējot situāciju uz ceļa, braukšana alkohola vai narkotisko vielu iespaidā. Diemžēl tas bieži ir iemesls avārijām ar ļoti smagām un pat traģiskām sekām. Nereti vadītājs, kas ir vainīgs negadījuma izraisīšanā, nav cietis, bet cieš pasažieri vai citā transportlīdzeklī esošās personas.

Satiksmes drošības kampaņu “Dod ceļu cieņai” organizē CSDD sadarbībā ar Valsts policiju, apvienību “Pilsēta cilvēkiem” un partneriem – “Circle K”, “BALTA” un “Bolt Drive”. Kampaņa tiek finansēta no CSDD un Ceļu satiksmes drošības padomes līdzekļiem – sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijām, ko ceļu satiksmes negadījumu novēršanas pasākumu veikšanai apdrošināšanas sabiedrības katru ceturksni ieskaita biedrības “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” (LTAB) kontā.

* Aptauju veikusi pētījumu kompānija Norstat, aptaujājot 700 Latvijas iedzīvotāju 18–74 gadu vecumā.