Svētdien Valkas kultūras namā notika franču folkloristu koncerts, kuriem līdzi bija atbraukusi liela pavadītājgrupa ar tradicionālajiem pūšaminstrumentiem.
Svētdien Valkas kultūras namā notika franču folkloristu koncerts, kuriem līdzi bija atbraukusi liela pavadītājgrupa ar tradicionālajiem pūšaminstrumentiem. Sēbahas (Lejasreinas departamenta) ciema dejotāji un mūziķi kopā darbojas ļoti sen, un paaudžu maiņa šajā kolektīvā ir dabisks process.
“Franči ir daudz ceļojuši, un Valkā piedzīvotais viņiem nebija nekāds kultūršoks. Domāju, ka apmierināti bija gan viesi, gan tās ģimenes, kurās viņus uzņēma. Arī valoda nebija īpaša problēma, jo skaidrs, ka pašā Vācijas pierobežā Sēbahā zināt vācu valodu ir visnotaļ dabiski. Frančiem koncertēšana nav tik būtiska, kā vēlme saglabāt savas tradīcijas,” skaidro Vidzemes novada un Lejasreinas departamenta sadarbības koordinatore Anda Pelēka.
Īpašs stāsts ir par viesu tērpiem, kuri ir autentiski, vairāk nekā simts gadus veci, turklāt mantoti no paaudzes uz paaudzi. Dejotāju tērpi ar mazo sarkano cepurīti dāmām un seskādas cepurēm vīriešiem ir raksturīgi protestantiem. Amizanti ir arī tas, ka pavadītājansamblis nav profesionāli mūziķi. Tieši tāpēc izbrīna, cik labi ir saspēlējušies visi mūziķi, kuri šo amatu ierādījuši viens otram. Jauniešus kolektīvā piesaista ar iespējām apceļot dažādas valstis. Folkloras kopā spēlē un dejo visdažādākā vecuma cilvēki – no 20 līdz 70 gadu vecumam.
Protams, pašmāju ļaudis šādā notikumā nevarēja malā stāvēt, tāpēc viesu iedrošināšanai pirmo priekšnesumu sniedza deju kopas “Sudmaliņas” dalībnieki ar katram latvietim zināmo deju “Tūdaliņ, tagadiņ” trīs dažādos variantos. “Šo pasākumu vadīju ar prieku. Franči Valkā bija pirmoreiz, un tas bija viņu pirmais koncerts Latvijā. Ikvienam pirmie iespaidi ir nozīmīgi. Vēlējāmies, lai viesi par Valku saglabātu labas atmiņas,” stāsta deju kopas “Sudmaliņas” vadītāja Skaidra Smeltere. Viņai ļoti patika franču artistiskais dejošanas stils un dabiskās kustības, kas nav skatuvisko deju nonivelētas. Skaidra atzīst, ka viesu azartiskums un smaids bija galvenais saieta pipariņš. “Patiesībā bijām līdzvērtīgi. Abi kolektīvi dejo sadzīves dejas, jo tikai tā ir īstā dejošana. Diemžēl mums ir pazuduši daudzi sadzīves deju soļi,” stāsta S. Smeltere.
Pēc koncerta brīvā gaisotnē notika kopēja dejošana – franči itin ātri apguva latvju deju soļus, un otrādi. Kopā dejošana ir tuvināšanās, turklāt tas ir radošs brīdis. “Patiesībā jau deju soļi mums īpaši neatšķiras. Tiesa, franči ir spējuši vairāk saglabāt no savas senās dejošanas kultūras. Latvieši to ir pazaudējuši, tiecoties pēc skatuves dejas. Cenšamies restaurēt tās izjūtas, kuras piemita mūsu senčiem,” skaidro S. Smeltere. Viņa uzskata, ka folklora ir tautas kultūras pamats, uz kura būvējams arī turpmāk viss kultūrprocess. Franču kopas runassieva Jolande Brinstere akcentēja, ka Valkas apkārtne ir skaista un dabā lielu pārmaiņu neskarta.
Valkas rajona padomes galvenā speciāliste Mārīte Magone un viņas vīrs mūzikas pedagogs Raimonds Reinholds ir apmierināti tajā ziņā, ka uzņēma viesus ar radniecīgām profesijām – Rožē arīdzan ir mūzikas pedagogs, bet viņa kundze Margarēta strādā par sociālo aprūpētāju. “Mums paveicās, ka ieguvām jaunus draugus, turklāt radniecīgās profesijās. Par laimi arī ar sazināšanos nebija nekādu grūtību, jo brīvi runājam vāciski. Sapratāmies patiešām labi,” atzīst M. Magone. Viņa ar vīru viesus iepazīstināja ar Valkas mūzikas skolu un kaimiņpilsētu Valgu.
A. Pelēka pateicas visiem pilsētas domes darbiniekiem, J. Cimzes mūzikas skolas pedagogiem, Ligitai Sīmanei, Arnim Bušam un visiem pārējiem, kuri sniedza naktsmājas un aprūpēja viesus.
