Lai rosinātu valsts augstākās amatpersonas Valkā sarīkot valdības izbraukuma sēdi, novada pašvaldība nosūtījusi vēstuli ar vairāku samilzušu problēmu izklāstu.
Pašvaldība norāda, ka Valkas novadā visspilgtāk sajūt Eiropas Savienības brīvā tirgus, pārvietošanās brīvības un kopīgās valūtas – eiro – pozitīvās un negatīvās puses, jo vēsturisku apstākļu dēļ Valkas pilsētas iedzīvotāji dzīvo vienā pilsētā, kura izvietota divās valstīs – Latvijā un Igaunijā.
Cer uz valdības sapratni un atbalstuAnalizējot cēloņus, pašvaldība savā vēstulē kā galveno iemeslu min nesakārtotas attiecības ar kaimiņiem igauņiem. Proti, novada domei neesot iespējams iegūt precīzus datus, cik valcēniešu strādā Valgā, jo šādu datu apmaiņa starp valstīm nenotiek. Aptaujājot Valgas uzņēmējus, noskaidrojies, ka aptuveni 400 valcēniešu savu iztiku pelna Valgā. Tomēr viņi izmanto Valkas pilsētas infrastruktūru, bet viņu maksātais iedzīvotāju ienākumu nodoklis nenonāk ne Valkas, ne arī Valgas pašvaldību budžetā. Izrēķināts, ka tas novada domes budžetu samazina aptuveni par pusmiljonu eiro gadā. Tas ir viens no iemesliem, kas mazina iespējas ieguldīt līdzekļus novada attīstībā. No tā cieš gan vietējie uzņēmēji, gan arī novada iedzīvotāji. Novada budžeta prognoze nākamajam gadam paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa pieaugumu tikai par 5,47 procentiem. Novada dome uzskata, ka tas būtiski atpaliek no citiem reģionālās attīstības centriem. Novadā ir gadiem neatrisinātas problēmas arī sabiedrības drošības, izglītības un transporta jomās. Tāpat zināms, ka šobrīd Igaunijas pilsētā Valgā deklarējušies 999 valcēnieši, kaut faktiski turpina dzīvot Valkā. Pašvaldība uzskata, ka viņi to darījuši ar mērķi, lai varētu saņemt Valgā pieejamos veselības pakalpojumus un sociālo atbalstu. Novada dome cer, ja gadījumā Valkā notiktu izbraukuma valdības sēde, tad būtu iespējams izstrādāt konkrētu rīcības plānu ar noteiktiem termiņiem, lai pēc tam varētu veikt nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos.
Eiropas Savienības pilsoņiem ir tiesības izvēlēties Sazinoties ar Valgas pilsētas mēru Kalevu Herku, viņš “Ziemeļlatvijai” apliecināja, ka uz 1. novembri Valgā bija deklarējušies 999 Latvijas iedzīvotāji. Viņš nezināja teikt, vai visi latvieši, kas deklarējušies Valkā, te arī dzīvo. K. Herks pieļauj, ka, iespējams, daži dzīvo Valgā, bet citi – Valgā. Kaimiņpilsētas vadītājs uzskata, ka, dzīvojot Eiropas Savienības teritorijā, ikvienam tās pilsonim ir tiesības izmantot tās piedāvātās priekšrocības, tostarp brīvu darbaspēka pārvietošanos, un izvēlēties, kurā valstī labāk dzīvot. Acīmredzot latvieši uzskata, ka Igaunijā deklarēties ir izdevīgi, jo tad var pilnībā izmantot medicīniskos pakalpojumus, kā arī, ja latvietis strādā, viņam ir daudz izdevīgāka nodokļu maksāšanas sistēma. K. Herks skaidro, ka, lai varētu deklarēties Igaunijā, Latvijas pilsonim jābūt tur nekustamajiem īpašumiem – mājai vai dzīvoklim -, vai arī Latvijas iedzīvotājam jāuzrāda īres līgumu, kas apliecina, ka viņš dzīvo Valgā. K. Herks uzskata, ka, pirmkārt, jāļauj cilvēkiem pašiem izvēlēties kurā valstī viņš vēlas dzīvot un strādāt, un kurai valstij viņš maksā iedzīvotāju ienākumu nodokli. Otrkārt, arī valcēniešiem ir jārod iespēja izmantot Valgas slimnīcas piedāvātos kvalitatīvos medicīniskos pakalpojumus. Pēc loģistikas principiem tas būtu tikai lietderīgi, nevis valcēniešiem doties uz 50 kilometrus attālo Vidzemes slimnīcu Valmierā. Aptaujājot vairākus valcēniešus, kuri strādā Valgas uzņēmumos, “Ziemeļlatvija” noskaidroja, ka šī situācija nav vērtējama viennozīmīga. Valkas iedzīvotājs, kurš nav deklarējies Igaunijā, maksā nodokļus sākot no pirmā eiro, taču katru gadu viņam ir tiesības iesniegt deklarāciju Latvijas valsts Ieņēmumu dienestā un saņemt nodokļu atmaksu – vismaz pāris simtus eiro. Portāla www.ziemellatvija.lv lietotāji raksta:
– Lūgums, lai mērs un citi novada deputāti mazliet pastrādā pie tā, lai Valkā būtu iespējams saņemt normālu medicīnisko palīdzību, kā arī radīt labvēlīgāku vidi jauniešiem un pārējiem, kas izvēlas deklarēties Valgā. Kādēļ Valkas novads nevarēja noslēgt līgumu ar Valgas slimnīcu par dzemdību pakalpojuma pieejamību? Kad reāli nauda sāk plūst projām, tad tikai sāk uztraukties un interesēties. Jācīnās ir ar cēloni, nevis ar sekām.
– Vai šī ir tā pati pašvaldība, kura kādreiz aicināja rīdziniekus pamest Rīgu un pārcelties uz Valku, lai nebūtu pustukšas ielas un lai nebūtu jāapkurina pustukšas daudzstāvenes? Tātad jāmēģina saprast, ko šajā situācijā zaudē Valkas novada dome? Droši vien, ka Valkā trūkst strādnieku un speciālistu pašvaldības institūcijās un jaunatvērtajos uzņēmumos. Iespējams, ka lielākā bēda ir tā, ka valcēnieši nopelna algu Igaunijā un izpērk latviešu veikalu preces. Bet varbūt nelaime ir tā, ka tie spēj nomaksāt komunālos maksājumus, spēj audzināt bērnus, ir paēduši un pagaidām netaisās pamest Valku? Ak, es tagad kaisu pelnus uz galvas, jo arī es nestrādāju Valkā, bet deldēju tās bruģi. Jāapsver iespēja pārcelties tuvāk darbavietai.
