Valkas novadā iecerētā kultūras nozares pārvaldības reorganizācija izraisījusi viedokļu sadursmi

Ceturtdien, 31. oktobrī, iespējams, izšķirsies, kā turpmāk tiks pārvaldīta Valkas novada kultūras nozare. Vai tās citadele būs Valkas pilsētas kultūras nams, bet filiāles – pagastu tautas nami, lems deputāti. Vai varbūt tomēr deputātu balsu vairākums būs par pilnīgi jaunas kultūras pārvaldes izveidi, kurā iekļaus ne tikai kultūras, bet arī tūrisma nozari, kā arī novada bibliotēkas un Valkas novadpētniecības muzeju.

Lai Valkas novadā izstrādātu jaunu kultūras nozares pārvaldības modeli, deputāti 26. septembra domes sēdē vienbalsīgi apstiprināja darba grupu deviņu cilvēku sastāvā. Savukārt šo pirmdien, 21. oktobrī, notikušajā Apvienoto komiteju – Finanšu, attīstības un saimnieciskās, Izglītības, kultūras, sporta un sociālās – sēdē deputāti nespēja vienoties par vienu no trim darba grupas izstrādātajiem kultūras pārvaldības modeļiem. Par to gala lēmumu, iespējams, pieņems 31. oktobra domes sēdē.

Darba grupa izstrādājusi trīs modeļus

Novada pašvaldības priekšsēdētāja Gita Avote jau 26. septembra sēdē skaidroja: “Šī darba grupa pāris reižu jau sanākusi kopā (kura gan vēl nebija apstiprināta – redakcijas piezīme), lai izvērtētu līdzšinējo situāciju kultūras nozarē. Bija arī pieredzes apmaiņas brauciens uz Smiltenes novada pašvaldību. Notiek aktīvs darbs, lai izvērtētu, kas ir mūsu plusi, kas ir tās lietas, kas īsti nestrādā. Mēģinām zīmēt struktūru.”

Līdz šim novada pašvaldībā kultūras nozare ir Izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes nodaļas redzeslokā. Nodaļas vadītājs un darba grupas loceklis Rolands Rastaks skaidro, ka darba grupa izveidota, lai izvērtētu kultūras pārvaldības modeļus.

“Novada pašvaldības priekšsēdētāja bija devusies iepazīties ar Smiltenes pieredzi. Viņai nepietika, ka mēs pirms tam paši pagājušogad bijām vairākās pašvaldībās. Darba grupa strādāja pie šiem pārvaldības modeļiem. Izveidojās trīs modeļi. Darba grupa mēģināja analizēt katra modeļa stiprās un vājās puses, iespējas un draudus,” saka R. Rastaks

Šo pirmdien, 21. oktobrī, notika Apvienoto komiteju sēde, kurā deputātiem prezentēja trīs jaunos modeļus.

“Deputāti nespēja vienoties par vienu modeli, jo balsojumā sadalījās vienāds balsu skaits par diviem modeļiem,” skaidro R. Rastaks. Līdz ar to uz 31. oktobra domes sēdi virzīs divus kultūras nozares pārvaldības modeļus, un tad deputāti balsojumā, cerams, pieņems galīgo lēmumu.

“Jebkurā gadījumā šis lēmums būs par kultūras pārvaldības reorganizāciju. Visos trijos modeļos ir iesaistīta Izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes nodaļa. To skars arī jaunās pārmaiņas. Viens modelis pilnībā nodaļai noņem kultūras nozari. Pārējie divi modeļi nodaļā atstāj kaut kādu daļu kultūras,” skaidro R. Rastaks. Viņš uzsver, ka šobrīd vēl nav detalizēta lēmuma un izvērtējuma par amatiem un to funkcijām.

“Tagad tiek reorganizēta kopīgā sistēma. 31. oktobrī tiksim skaidrībā, kuru modeli izmantos kultūras nozares pārvaldības reorganizācijai,” sarunas nobeigumā vēlreiz skaidro R. Rastaks.

Nepilnīgi amata apraksti

Savukārt viena no darba grupas loceklēm, domes deputāte un Turnas tautas nama vadītāja Baiba Karpova sarunā ar “Ziemeļlatviju” atzīst: “Līdz šim kultūras darbiniekiem ir pietrūkusi tikai šī kopā sanākšana, lai izrunātos. Mēs savos tautas namos esam vieni. Šī savstarpējā komunikācija bijusi mazāka, nekā būtu gribējies. Taču nevar teikt, ka tas tautas namu vadītājiem būtu traucējis darbu. Tas vairāk ir traucējis tā saucamajam darba “klimatam”. Tautas nama vadītāja darbs ir radošs, bet savā ziņā – vientuļš, jo esam vieni. Saprotu, ka šī reforma ir vairāk domāta, lai mēs nebūtu vieni, lai mēs būtu vairāk kā sadarbības partneri, kā komanda. Manuprāt, jebkurā gadījumā tas būs sarežģīti, jo mūs šķir attālumi. Apvienotajā komitejā kolēģiem teicu, ka es nepiedalos ne diskusijās, ne lēmuma pieņemšanā, jo tas ir interešu konflikts, jo ir runa par manu darbavietu. Ja es balsoju, tas ierobežos manas iespējas, piemēram, kandidēt kādā konkursā vai virzīties pa karjeras kāpnēm. Lai nesanāk tā, ka pati nobalsoju, bet cilvēki pārmet, ka es izmantoju jauno modeli, lai dabūtu citu darbu.”

B. Karpova atzīst, ka viss šis reorganizācijas process ir sarežģīts. Viņa uzskata: “Rolands (Rastaks – redakcijas piebilde) strādā labi. Arī Līga Lāne strādā ļoti labi. Nodaļai nevaru pārmest par neizdarībām. Kā deputāte iepazinos ar amata aprakstiem. Principā problēma ir tajā, ka pašvaldība pati nav nodefinējusi atbildības. Tur pat nav Valkas pilsētas kultūras nama vaina. Amata apraksti ir nepilnīgi. Kā komitejā atzina Valdis Šaicāns, ir likvidēts bijušais novada pašvaldības sekretariāts, kas atbildēja par nozīmīgajiem novada pasākumiem. Pašvaldībā nolikvidē amatus, bet bijušo darbinieku amata pienākumus nedeliģē citiem. Līdz ar to nevar pārmest ne Izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes nodaļai, ne arī pilsētas kultūras nama direktoram. Viņa amata aprakstā nav uzskaitīts, kādi pasākumi ir jāorganizē. Viņš kā direktors sekmē kultūras pasākumu daudzveidību. Nevienā vārdā nav pieminēts, ka viņam būtu jāorganizē pilsētas svētki, jāsadarbojas ar Valku un Valgu. Man šķiet, ka tāpēc nevienam neko nevar pārmest. Vajadzētu pārstrādāt amata aprakstus un likt strādāt. Ja cilvēks nevar to izdarīt, tad viņam ir jāpieņem lēmums un jāmaina darbs.”

Uzskata par Gitas Avotes politisko kaprīzi

Opozīcijas deputāte Unda Ozoliņa vairākus gadus vadīja Izglītības, kultūras un sporta komiteju. Šogad jūlijā šo komiteju apvienoja ar Sociālo lietu komiteju, un U. Ozoliņa strādā komitejas sastāvā. Šo pirmdien U. Ozoliņa piedalījās komiteju sēdēs, kas ilga astoņas stundas. “Ziemeļlatvija” deputātei jautāja viedokli par kultūras nozares pārvaldības lietderību. Ņemot vērā faktu, ka Izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes nodaļas vadītājs Rolands Rastaks ir U. Ozoliņas dzīvesbiedrs, deputāte norāda, ka viņa publiski var izteikties par kultūras nozari, jo “nevienā brīdī nav runas par konkrētiem amatiem un nodaļas reorganizāciju, bet tiek runāts par kultūras nozares pārvaldības reorganizāciju”.

Viņa arī uzskata: “Esmu kompetenta spriest par kultūras nozari, jo esmu beigusi kultūrizglītības iestādi – mūzikas vidusskolu. Esmu ieguvusi maģistra grādu vadībā, tātad saprotu, kā notiek pārvaldība. Visu mūžu esmu bijusi iesaistīta kultūras jomā – no agras bērnības līdz mūsdienām.”

“Saprotu, ka galvenā problēma ir tā, ka novadā ir pasākumu pārklāšanās, kā arī nav neviena atbildīgā par lielajiem pasākumiem – Lielo labdarības robežtirgu un Valkas un Valgas pilsētas svētkiem. Izglītības, kultūras, sporta un sociālajā komitejā izskanēja viedoklis, ka šī problēma ar šiem lielajiem pasākumiem ir pēdējos divos gados. Manuprāt, tas liecina par to, ka patiesībā problēma nav kultūrā. Problēma ir tajā, ka likvidēja priekšsēdētāja sekretariātu, kurš bija tas koordinējošais punkts starp dažādām iesaistītajām pusēm, lai notiktu pilsētas svētki, robežtirgus. Sekretariāts un darbinieks, kurš šo darbu darīja, bija tas visu iesaistīto pušu saistošais koordinators. Tas, kas mani pārsteidza pirmdien notikušajā Apvienoto komiteju sēdē, bija, ka izpilddirektors parādīja vienu konkrētu variantu, kuru darba grupā neviens nebija atbalstījis. Tas bija variants par pilnīgi jaunas pārvaldes izveidošanu, kuras sastāvā būtu iekļauta tūrisma nozare, bibliotēkas un arī Valkas novadpētniecības muzejs. Es to nosauktu par Gitas Avotes politisko kaprīzi, jo neviena cita ideja neinteresē. Viens modelis bija par esošā modeļa uzlabošanu. Lielākā daļa darba grupas locekļu bija sapratuši, ka priekšsēdētājas politiskā kaprīze izmaksās gandrīz 30 tūkstošus eiro. Tas ir visdārgākais modelis. Rodas jautājums – kāpēc tūrisms jāpievieno kultūras nozarei? Mēs saprotam, ka šobrīd tūrisms vairāk darbojas, lai attīstītu vietējo ekonomiku. Līdz ar to tūrisma nozare ir iekļauta Attīstības, projektu un tūrisma nodaļā. Protams, mums novadā ir kultūrvēsturiskas vērtības, bet ne tādas, kādas tās ir, piemēram, Cēsīs, kur ir Cēsu viduslaiku pils un Jaunā pils. Vai tagad novadā mainām tūrisma attīstības virzienu? Vai tūrisms strādās vairāk kopā ar kultūru? Rodas jautājums, kāpēc mums ir jāizjauc bibliotēku un muzeja sistēma, kas labi darbojas, pārvaldē radot vienu papildu birokrātijas soli lēmumu pieņemšanā. Šie jautājumi netiek atbildēti, jo visu laiku tikai dzirdam “pantiņu” – maza, kompakta pašvaldība. Tikai nesaprotu, kurā brīdī būs maza un kompakta pašvaldība. Kurā brīdī mēs ekonomējam naudu? Kurā brīdī mums ir tikai vēlme – es tā gribu un tā tas notiks?”

U. Ozoliņa “Ziemeļlatvijai” atzīst, ka pirmdien pēc Apvienoto komiteju sēdes sapratusi, ka “nevienu neinteresē ne uzdotie jautājumi, ne darba grupas veiktais atzinums, jo ir tikai šī politiskā kaprīze – es tā gribu. Tiek tikai skaitīts, lai iznāk balsis. Tas bija diezgan nožēlojami”.

Problēmu atrisinātu darbinieks, kurš koordinē lielos pasākumus

Izglītības, kultūras, sporta un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja, darba grupas locekle Anda Kušķe “Ziemeļlatvijai” atzīst, ka viņai nekas labs nav sakāms par uzsākto kultūras nozares pārvaldības procesa reorganizāciju. Proti, deputāte uzskata: “Darba grupa nav novērtējama kā superjaudīga un produktīva. Mani visu laiku nepameta sajūta, ka kaut kas traucē darba grupai komunicēt. Zinu divus iemeslus, kāpēc tā, bet es tos publiski nevēlos nosaukt.”

A. Kušķe stāsta, ka izpilddirektors Valdis Šaicāns 20. augustā izsludināja darba grupas sanāksmi kultūras jomā.

“Esmu priekšsēdētāja par kultūras nozari atbildīgajai komitejai, uzskatu, ka tas ir pienākums iet un piedalīties. Šajā darba grupas sanāksmē publiski atzinos, ka viss notiekošais man ir šoks. Sanāksmes izvirzītais uzdevums bija diskusijas un darbs grupās. Kā bija iekārtota diskusiju telpa, un kā šī saruna notika? Kultūras darbinieki sēdēja krēslos, bet priekšā aiz galda – izpilddirektors un Gita Avote. Kultūras darbinieku vietā jutos slikti, jo man visu laiku šķita, ka sapulces dalībnieki nepārtraukti tiek audzināti. Es nejutos brīvi, nebija sajūtas, ka ar mani kāds vēlas runāt, kur nu vēl diskutēt. Bija tikai jānoklausās, kas nav izdarīts. Ja mēs diskutējam, tad ir jādomā, kā tas tiek darīts. Šajā sapulcē vispār nebija runas par kaut kādu kultūras nozares pārvaldības modeļu veidošanu.”

Pēc neilga laika A. Kušķei kāds uzdevis jautājumu, vai viņa arī brauc uz Smilteni. Atklājies, ka G. Avote rīkojusi pieredzes apmaiņas braucienu uz Smilteni un līdzbraucēji ir nevis ieinteresētās personas, bet daži individuāli uzaicinātie. Taču pirmajā reizē brauciens atcelts G. Avotes slimības dēļ. Pēc tam gan brauciens noticis, bet, kā stāsta A. Kušķe, netika vairs organizēts tik slepeni. Taču viņa uz Smilteni pieredzes apmaiņā netika aicināta.

“Tiekoties darba grupai, vairākkārt izlaboju priekšsēdētājas teikto par kultūras reorganizāciju. Mēs meklējām iespējamos kultūras pārvaldības modeļus. Taču vairāk tika runāts par vienu kultūras pārvaldes modeli. Līdz šim man nav bijusi pieredze strādāt šādās darba grupās, esmu vairāk bijusi novērotāja un klausītāja. Otrajā darba grupas sanāksmē, kurā piedalījās arī pašvaldības darbinieki, es saklausīju iespējamos trīs modeļus. Viens bija šis Gitas Avotes piedāvātais modelis par kultūras pārvaldi, otrs bija par kultūras centra izveidi un trešais – jau esošais modelis.” A. Kušķe atklāj, ka darba grupas locekļi neatbalstīja G. Avotes ieceri par jaunas kultūras pārvaldes izveidošanu.

“Darba grupa saskatīja gana daudz jautājumu, nevis ieguvumu. Uzskatu, ka visā šajā lietā pietrūkst tikai viens darbinieks, kurš koordinē lielos pasākumus. Atklājās, ka nav, kas organizē šos pasākumus, nav, kas atbild par šiem pasākumiem. Kāpēc nepieciešams jaukt esošo sistēmu, kurā darbinieki jau zina, kas viņiem ir jādara? Kāpēc mainīt un jaukt struktūru, ja pietrūkst tikai viena darbinieka?” neizprot deputāte.

Esošā sistēma nestrādā

Novada pašvaldības priekšsēdētāja G. Avote skaidro, ka līdz domes sēdei vēl notiks darba grupas sanāksme.

“Vēlreiz izrunāsim visus plusus un mīnusus, līdz ar to šis modelis vēl var mainīties. Man jau arī nav pārliecības, ka mans redzējums ir vienīgais un pareizais. To, ka esošā sistēma nestrādā, apliecina vairāki pierādījumi. Piemēram, valsts svētku svinības, kas notiks 18. novembrī, Turnas tautas namā un Kārķos pārklāsies. Diemžēl aizvadītajā piektdienā Turnas tautas namā notika rudens balle, kuru apmeklēja ļoti mazs apmeklētāju skaits. Tajā pašā laikā Kārķu tautas namā notika Dzīvās mūzikas festivāls ar sadancošanos. Ja nemainīsim sistēmu, pasākumi dublēsies. Novadā ir salīdzinoši mazs iedzīvotāju skaits, bet pasākumus apmeklē vieni un tie paši cilvēki. Turklāt, ja novadā vienlaicīgi trijās vietās notiek pasākumi plus vēl florbola čempionāts, kas tur labs var sanākt. Pārmaiņas noteikti vajag, bet kāds būs gala rezultāts, vēl nav skaidrs. Būs jāpēta arī kultūras nozares struktūra, jālemj, kuras amata vietas jāsaglabā vai kuras būs jāveido no jauna. Mēs nevaram nobalsot tikai par pārvaldības modeli, nezinot aptuvenos budžeta izdevumus. Mēs nevaram atļauties tērēt papildu tūkstošus,” uzskata pašvaldības vadītāja.

Uzziņai

Valkas novada kultūras nozares pārvaldības modeļu izstrādāšanas darba grupa:

Gita Avote – novada pašvaldības domes priekšsēdētāja,
Valdis Šaicāns – pašvaldības izpilddirektors, grupas vadītājs,

Arita Ārgale – Personāla nodaļas vadītāja,

Ilze Grandava – Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāja,

Aivars Ikšelis – Valkas pilsētas kultūras nama direktors,

Rolands Rastaks – Izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes
nodaļas vadītājs,

Baiba Karpova – pašvaldības domes deputāte,

Anda Kušķe – pašvaldības domes deputāte,

Pēteris Pētersons – pagastu pārvalžu vadītājs.

Avots: www.valka.lv

APTAUJA: https://poll.app.do/vai-atbalstat-kulturas-nozares-parvaldibas-reorganizaciju

#SIF_MAF2024

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.