Otrdien Centrālā vēlēšanu komisija izsludināja tautas nobalsošanu par Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas apturēto likumu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” un “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” atcelšanu.
Otrdien Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) izsludināja tautas nobalsošanu par Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas apturēto likumu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” un “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” atcelšanu. Tautas nobalsošana notiks sestdien, 7. jūlijā.
Tautas nobalsošanas dienā vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no pulksten 7.00 līdz 22.00
“Latvijas pilsoņi balsot varēs jebkurā vēlēšanu iecirknī gan Latvijā, gan ārvalstīs,” uzsver CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.
Tautas nobalsošanā būs divas balsošanas zīmes – katram no apturētajiem likumiem. Saskaņā ar Satversmi vēlētājiem būs jālemj par vai pret apturēto likumu atcelšanu. Tautas nobalsošanas jautājumi būs: 1. Vai jūs esat par 2007. gada 1. marta likuma “Grozījumi nacionālās drošības likumā” atcelšanu? 2. Vai jūs esat par 2007. gada 1. marta likuma “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā atcelšanu?
Tautas nobalsošana būs notikusi, ja tajā piedalīsies vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita jeb 453 730 vēlētāju. Likumi būs atcelti tautas nobalsošanā, ja vairāk nekā puse no balsotājiem atbalstīs likumu atcelšanu.
Saskaņā ar CVK apkopotajām un pārbaudītajām ziņām, no 3. aprīļa līdz 2. maijam parakstu vākšanā tautas nobalsošanas ierosināšanai par likumu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” saņemti 214 966 derīgi paraksti, bet par likumu “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” – 214906 derīgi paraksti. Tādējādi tautas nobalsošanas ierosināšanu ir atbalstījuši 14 procenti jeb vairāk nekā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita, kas bija nepieciešams, lai tautas nobalsošanu izsludinātu.
Parakstu pārbaude atklāja, ka 25 personas bija parakstījušās divas reizes, 17 nebija Latvijas pilsonības, 22 saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra datiem bija atņemta rīcībspēja, četras bija mirušas, bet 61 nebija identificējama kā Latvijas pilsonis Iedzīvotāju reģistrā. Līdz ar to šīs personas no parakstītāju skaita ir izslēgtas.
Interesanti, ka 131 vēlētājs bija izvēlējies parakstīties tikai par likumu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, bet 71 vēlētājs bija parakstījies tikai par likumu “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”.
