Mātes dienā katrs cenšas savai mātei sarūpēt puķu pušķi un pateikt kādu labu vārdu, kuram ikdienā nav pieticis laika.
Mātes dienā katrs cenšas savai mātei sarūpēt puķu pušķi un pateikt kādu labu vārdu, kuram ikdienā nav pieticis laika. Taču vairāk par dāvanām viņas no mums gaida rūpes un uzmanību. Dzintru Pandaloni sastapu, kad viņa tikko bija atgriezusies no kapiem, lai uzliktu ziedus pirms sešiem gadiem nomirušajai mātei.
“Togad pavasaris bija pavisam citāds – ābeles un kastaņas bija baltos ziedos, mammīti izvadījām tik skaisti,” atceras Dzintra. Viņa ar vīru Uldi ir izaudzinājusi trīs bērnus – Līga ir kultūras darbiniece, Aigars strādā mežā ar harvasteru un Ginta ir skolotāja Valmierā. Visi mammu apciemo regulāri, arī rīt kopīgi nosvinēs Mātes dienu. “Dzīvojam ļoti draudzīgi. Acīmredzot tas ir gēnos un tiek mantots no paaudzes uz paaudzi. Vecmamma bija ļoti labestīga, lasīja priekšā grāmatas, stāstīja stāstus. Man ir ļoti paveicies ar vīru. Viņš ir aizrāvies ar biškopību un trušu audzēšanu. Lieliski saprotamies, nekad nekādu nopietnu domstarpību nav bijis,” atzīst “Ozolkalnu” saimniece. Viņa atceras, ka meitas darbos nekad nebija mudināmas. Kaimiņi brīnījās, kad abas devās ravēt bietes agri no rīta, turklāt dziedādamas. Domājuši, ka dziedāšana ir uzspiesta.
Dzintra ir iesaistījusies pagasta sabiedriskajās aktivitātēs – vada pensionāru klubu, priecājas par pagasta atbalstu, kas četras reizes gadā nodrošina transportu dažādām nelielām ekskursijām; par šoferi Dairi, kurš katru tantuku pirms ekskursijas savāc un pēc tam nogādā tieši mājās, jebkuru ķibelīti viņš prot pārvērst jokā. Dzintra spēlē arī pagasta teātrī un ar lepnumu bilst, ka pašu izrādēs tautas nama zāle vienmēr ir skatītāju pilna.
Dzintra uzskata, ka mātes mīlestība pret bērniem vienmēr atgriežas. “Tā jau ir redzamā mīlestības izpausme, kad meitas allaž atbrauc ar ziediem un saldumiem, vienmēr piezvana un pajautā, vai kaut kas atvedams no pilsētas. Lauku bērni ir vienkārši un sirsnīgi,” nešaubās trīs bērnu mamma. Viņa kautrīgi piebilst, ka esot normāla, parasta ģimene. Viņas vedekla strādā bērnunamā un dažkārt vīramātei pastāsta šausminošus stāstus par tur piedzīvoto. Dzintra nevar attaisnot tās mammas, kuras savu bērnu labā nedara neko. Viņa uzskata, ka trūcīgums ir slinkuma sekas, nevis otrādi. Čakls cilvēks dārzu uzraks pat ar lāpstu, nevis vaimanās, ka nav ko ēst.
Meita Līga, lūgta raksturot mammu, atbildēja lakoniski: “Katrs gribētu tādu mammu. Būtu man viņas enerģija un dzīvesprieks… Mamma visu paspēj un vienmēr smaida, atceras visu draugu, tuvu un tālu radinieku svinamdienas.
