Ziemellatvija.lv
“Daugavpils, Mežciems, restorāns” – tīmekļvietnes Digitalabiblioteka.lv pirmā darbības gada laikā lietotāju viens no biežāk meklētajiem vārdiem blakus interesei par Kapu ielu, dzirnavām, Aizputi, Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentu un citām vietām, personībām un vārdiem.
Digitālā bibliotēka nodrošina vienotu piekļuvi Latvijas arhīvu, muzeju, bibliotēku, organizāciju un privātpersonu uzkrātajiem attēliem, dokumentiem, periodiskajiem izdevumiem, grāmatām, kartēm, priekšmetiem, gleznām, notīm, kinofilmām, skaņas un video ierakstiem vairāk nekā 3,8 miljoniem vienību kopskaitā.
Digitālā bibliotēka ir nemitīgā attīstībā un tās atvēršana 2023. gada oktobrī bija kā starta brīdis turpmākai pieaugšanai. Latvijas Nacionālās bibliotēkas komandas darba pamatprincipi ir atvērtība un sadarbība, veidojot Digitālo bibliotēku kopā ar tās partneriem, kuru skaits pieaudzis līdz 677.
Vietnes izaugsme ir vērsta gan uz satura pieaugumu un pieejamību, gan satura meklēšanas un darbības vides uzlabojumiem, atsaucoties uz lietotāju vajadzībām.
Aiva Lapiņa, žurnāla “Ilustrētā Pasaules Vēsture” galvenā redaktore komentē par mūsdienās piemirsta jaunlatvieša Jēkaba Skolmeistara portreta meklējumiem: “Ievadot tiešsaistes meklētājā Jelgavā izdoto “Latviešu kalenderis ar bildēm 1879. gadam”, atklāju, ka tas ir pieejams Digitālajā bibliotēkā! Kā atveru vāka iekšpusi, tā priekšā skaists zīmējums, zem kura skaidri un gaiši uzrakstīts: Jēkabs Skolmeistars. Problēma ar svarīgāko vizuālo elementu cilvēkstāstam, pateicoties Digitālajai bibliotēkai, atrisinājusies pārsteidzoši sekmīgi!”
Digitālā bibliotēka ir papildināta ar jauniem materiāliem no Latvijas muzejiem, fotogrāfijām un video ierakstiem no Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva, un fotogrāfijām no bibliotēkām. Novadu bibliotēkas šajā pirmajā darbības gadā ir kļuvušas par nozīmīgiem satura partneriem un Digitālās bibliotēkas idejas vēstnešiem reģionos. Talsu Galvenās bibliotēkas Informācijas resursu attīstības nodaļas vadītājs Andžejs Beļēvičs uzsver, ka vienota platforma ļauj reģiona un pagastu bibliotēkās esošajiem unikālajiem resursiem kļūt redzamiem, pamanāmiem un atrodamiem, kā viņš norāda: “Ne tikai savējiem – vietējiem zinātājiem un interesentiem, kas pārzina savas bibliotēkas piedāvājumu, bet būt pieejamiem arī ārpus reģiona lokālajām robežām.” Vienlīdz svarīga novadu partneriem ir kultūrvēsturisko materiālu digitālās saglabāšanas iespēja, resursu un materiālās bāzes ekonomija.
Digitālā bibliotēka ir iespēja no jebkuras vietas, jebkurā laikā atklāt Latvijas digitālo kultūras mantojumu. Aicinām ieskatīties tajā, meklēt, atrast un izmantot ikdienas darbam un interesēm.
“Poguļankā Daugavpils latviešu biedrība šovasar nomā krāšņo parku ar visām iebūvēm un kūrmāju. Ar š. g. 20. maiju kūrmājā atvērta pirmklasīga virtuve un pilna bufete. No pl. 14. spēlē laba koncert un deju mūzika,” tā 1934. gada 25. maijā raksta “Latgales ziņas”. Digitālajā bibliotēkā atrodami gan attēli, brošūras un laikrakstu raksti par slaveno kūrvietu, gan arī mūsdienu orientēšanās kartes pa Daugavpils Mežciemu.
Karīna Bandere, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Digitālās attīstības departamenta direktore
Reklāma