Jau rakstījām, ka 18. oktobrī savu 25. dzimšanas dienu svinēja Variņu pagasts.
Visus šos gadus atbildību par pašvaldības darbu Variņu pagastā ir uzņēmies Uldis Birkenšteins. Vispirms viņš vairākos sasaukumos tika ievēlēts Variņu pagasta padomē un pildīja pagasta padomes priekšsēdētāja pienākumus, bet kopš novadu izveidošanas 2009. gadā ir Smiltenes novada Variņu pagasta pārvaldes vadītājs.Tik liels darba stāžs pašvaldībā vismaz Smiltenes novadā, salīdzinot ar šobrīd ierindā esošajiem kolēģiem, Uldim ir vienīgajam. “Un vēl uzraksti, ka, strādājot pašvaldībā, neesmu privatizējis nevienu īpašumu,” intervijā “Ziemeļlatvijai” piebilst Uldis Birkenšteins. Kopā ar sievu Agitu viņš saimnieko Agitas vecāku viensētā “Dzeņakakts”, turpat pie Variņu pagasta robežas. Ir arī dzīvoklis Variņu centrā.
– Iespējas kaut ko privatizēt taču tev bija?- Protams. Taču kopš pirmās darba dienas neesmu iegādājies nevienu īpašumu, nevienu hektāru meža vai zemes. Viss ir mantojums. No tēva, politiski represētā, mantoju 20 hektārus, kuriem tika piemērota īpašuma tiesību pārcelšana uz Variņu pagastu (UldaBirkenšteina dzimtā puse ir Jaunpils Zemgalē – redakcijas piezīme). Dzīvojam lauku mājās. Mums tur ir pat savas naktsvijoļu pļavas ar jāņtārpiņiem. Apstrādājam arī zemi. Kādos divos trīs hektāros sējam vasaras kviešus, lai vistām būtu graudi. Ir patīkami vakarā iekāpt traktorā, izvēdināt galvu, apsēt lauku, nomiglot sējumus. Sieviņai patīk vistas. Mums to ir vairāk nekā 40, tai skaitā pērļu vistiņas. Ir arī kartupeļi, siltumnīca, ziedošas puķu dobes. Ir sava pirtiņa. Ir divi dīķi ar forelēm, līņiem, karpām un karūsām. Katru vakaru braucam barot zivis. No rīta ceļamies sešos, pabrokastojam, tad sieviņa iet uz kūti, pabaro vistas un izlaiž ārā aplokā, tad dodamies uz savām darbavietām. Apbrīnoju, kur cilvēkam var būt tāda enerģija, kā viņai!- Pērn aprīlī jūsu ģimenei sākās sarežģīts laiks. Smiltenes novada dome atbrīvoja no darba tavu dzīvesbiedri, Variņu pamatskolas direktori Agitu Birkenšteinu. Jums abiem bija viens darba devējs – Smiltenes novada pašvaldība. Tas tev pēc tam sarežģīja darbu? – Bija sarežģītāk strādāt. Tas mūsu ģimenei bija un joprojām ir smags laiks. Nekas vēl nav beidzies. Tas, kas notika, man šķiet nepamatoti. Varu pateikt vienu, – visi kļūdās, un mans ieteikums ir rūpīgāk izvērtēt katram savu lēmumu pieņemšanu. Nepieminēšu citu kļūdas un viņu darbus, kaut gan mēs visi kādreiz kļūdāmies, tikai cik pamatoti? Variņu skolā problēmu nebija.- Toties šis gads Variņu pagastā ir aizvadīts ar vairākiem lieliem, pozitīviem notikumiem: pagastam – 25 gadi, tautas namam – 50, pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvam “Varis” – 15. Tev pašam ir 25 gadu darba jubileja. Kā sāki vadīt Variņu pagasta pašvaldību?- Vispirms 1990. gada 18. oktobrī bija Latvijas Republikas Augstākās Padomes prezidija lēmums atdalīt no Palsmanes pagasta atsevišķu teritoriālo vienību – Variņu pagastu. Lēmumu parakstīja Gorbunovs (toreizējais Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs – redakcijas piezīme). Es pašvaldībā sāku strādāt decembrī. Toreiz vēl bija kolhozs “Oktobris”, kur strādāju par smago darbu inženieri. Klubā tika sasaukta iedzīvotāju sapulce, tika izvirzīta mana kandidatūra, un mani ievēlēja iedzīvotāji. Tagad domāju, – otrreiz es to neuzņemtos. Jauns puika biju, tikai 26 gadus vecs. Sāku strādāt ar 13 tūkstošiem rubļiem, galdu un četriem krēsliem tautas namā. Daudz kam ir iziets cauri. 12 gadus papildu darbam Variņu pagasta padomē nostrādāju par Valkas rajona padomes priekšsēdētāju. Izvirzīja mani kolēģi – pagastu padomju un pilsētu priekšsēdētāji.- Varinieši toreiz sprieda, kā nu būs, vai tev pietiks laika darbam pašu pagastā.- Domāju, varinieši neko nav nožēlojuši. Protams mazāk biju uz vietas, bet viņi ir arī ieguvuši. Bija partiju sistēma. Toreiz iestājos partijā “Latvijas Ceļš” (tagad U. Birkenšteins ir Zaļo un Zemnieku savienības biedrs – redakcijas piezīme). Atbrauca toreiz Krištopana kungs (Vilis Krištopans – redakcijas piezīme), kurš bija atbildīgs par ceļiem, un Variņu centrā uzlējām jaunu asfaltu. Bija tāda iespēja, un tā bija jāizmanto. Braucot cauri Variņu centram, asfalta vairs nebija, – bija tikai šķembas un smilts.- Par ko no šajos 25 gados Variņu pagastā padarītā tev ir vislielākais gandarījums? – Ir sataisīti ceļi. Tautas nama ēkai salikti jauni jumti. Ļoti grūti mums sākumā gāja ar apkuri, jo ciemu apsildīja ar dabasgāzi. Beigās bijām lielos parādos, sasaucām sapulci un pārgājām uz autonomo apkuri katrai daudzdzīvokļu mājai. Vēl Variņos ir atjaunota visa ūdens un kanalizācijas sistēma. Pie pamatskolas 2008. gadā uzbūvēta sporta zāle. Neviens neticēja, ka es to panākšu. Tagad sporta zāli izmanto ne tikai varinieši. Daudzi sportot brauc no Smiltenes. Mums ir sava trenažieru zāle. Ir salaboti gājēju tiltiņi pār Palsas upi. Tagad ir iesniegts projekts uz apgaismojumu Variņu pagasta Līvānu māju rajonā. Projektu galvā ir daudz. Lai visu izdarītu, tas atkarīgs no komandas, ar kuru kopā strādā, un no novada domes atbalsta. Viens tu neesi strādātājs. Tāpēc ļoti liels paldies visiem maniem darbiniekiem, ar kuriem kopā strādāju un esmu strādājis. Ir bijis visādi. Ir bijušas vārdu pārmaiņas, taču esam atraduši kopīgu valodu.- Vai priekšvēlēšanu kampaņā kādreiz esi jutis opozīciju?- Jā, vienmēr tāda ir bijusi. Saraksti bijuši vairāki, bet tas arī motivē strādāt. Vai es par to toreiz uztraucos? Kāds tur nemiers… Ja esi godīgi strādājis un cilvēki tevi atbalsta, tad plus mīnus viss ir skaidrs. Viss ir vienkārši. Ja tu nestrādā, neko nedari, sēdi rokas klēpī salicis, neviens tevi neievēlēs. Kaut gan 12 gadus nostrādāju par rajona padomes priekšsēdētāju, es darbā Variņu pagasta padomē biju katru rītu jau pusastoņos. Mans mobilais telefons bija pieejams visiem no rīta līdz vēlam vakaram, un cilvēki arī bija pieraduši zvanīt.- Kādu redzi nākotni Variņu pagastam? – Vairāk vai mazāk, viss attīstās pateicoties uzņēmējdarbībai. SIA “Palsa” uzbūvējusi jaunu govju fermu un blakus tai taisās celt vēl vienu. Pagastā ir aveņu audzētāji un zemeņu audzētāji. Ir mežizstrāde. Attīstās liellopu gaļas audzētāji. No novada puses būtu jādomā stratēģiskāk, kā izmantot tukšās ražošanas ēkas, piemēram, tukšo SIA “Palsa” putnu fermu. Variņi ir vieta, kur pienāk klāt asfaltēts ceļš un dabasgāzes vads. Ir iespēja ar dzīvokļiem. Tas viss ir liels pluss, tāpēc gribētos, lai vairāk tiktu pateikts, – šeit ir iespēja strādāt! Vienu fermu jau nesen nopirka, ielika lentzāģi. Cilvēki domā kaut ko darīt, zāģēt taru. Ja vairāk būs darbavietu, tad jaunie paliks uz vietas. Esmu noskatījies, ka jaunieši aizbrauc uz ārzemēm uz trijiem – pieciem gadiem piepelnīties un pēc tam atgriežas atpakaļ.- Par lielo politiku kādreiz esi domājis? – Nē, tā nav mana joma, kaut man daudzreiz ir piedāvāts kandidēt Saeimā. Man patīk strādāt te uz vietas, šeptēties, mašīnā braukt, skriet, iet, darīt. Ja man būtu jānosēž Saeimā tās visas stundas vai pilnmēness naktī jāpieņem stulbi lēmumi, tad es to nevaru. Neesmu tāds cilvēks. – Kā vēl bez darba mājās atpūties un relaksējies? Kādi ir tavi hobiji? – Vairāk nekā 25 gadus esmu mednieku un makšķernieku kolektīva “Variņi” biedrs. Patīk kopā ar ģimeni paceļot, kaut gan tagad tas sanāk mazāk. Meitas katra ir savā dzīvē. Vecākā meita Lelde ar znotu Mārtiņu dzīvo Valmierā, strādā par juristiem Valmieras domē un akciju sabiedrībā “Latvijas valsts meži”. Jaunākā meita Linda dzīvo Rīgā, strādā uzņēmumā “Grindeks”. Abām meitām ir augstākā izglītība, maģistra grāds.
