Valkā pagarināta Starptautiskā kultūras un mākslas biennāle “Dzīve”. Biennāles norisi papildina vēl divas izstādes. Pašlaik Valkas kultūras nama pirmā stāva foajē ir apskatāma pazīstamā kinorežisora Jāņa Streiča gleznu izstāde “Ainava”.
Valkas novada Izglītības un kultūras daļas vadītājs Aivars Ikšelis, kurš ir arī projekta “Dzīve” kurators, stāsta, ka ekspozīcijā apskatāmi mākslinieka gleznoti dabas skati no vietām, kur pagājusi viņa bērnība. Labi pazīstamas Latvijas ainavas mijas ar sajūtu iedvesmotiem dabas skatiem Lietuvā. Savos jaunākajos darbos J. Streičs ir iemūžinājis arī Boņuka un Rūdolfa pagalmus no filmēšanas vietām. Autors uzgleznojis viņam īpaši nozīmīgu vietu – Anspokus Preiļos, kur jaundzimušajam šūpulis kārts un dzīvojusi Streiču ģimene, un tēvs gājis kalpa gaitās. Jānis jau bērnībā vēlējās kļūt mākslinieks, taču teātra spēlēšana aizveda uz kino. Prasme zīmēt Streičam atviegloja dienestu armijā. Studenta gados viņš ar to pelnīja iztiku, gatavojot dekorācijas amatieru teātros, taisot plakātus klubiem un uzņēmumiem. Arī kino mākslā tas lieti noderēja, un Streiča filmu vizuālais ietērps ir lielākoties viņa diktēts un vadīts. 1970. gadā kinostudijas mākslinieka asistents Jānis Anmanis, ieraudzījis Streiča aizraušanos, viņu nelika mierā, līdz Jānis atsāka gleznošanu. Un nu jau vairākus gadus viņš piedalās izstādēs un plenēros kopā ar nopietniem māksliniekiem, saviem draugiem. J. Streičs ir organizējis Latvijas māksliniekus piedalīties plenēros Lietuvā. Interesanti, ka kaimiņvalstī viņu labāk pazīst kā gleznotāju, nevis kinorežisoru. J. Streičs atzīst, ka viņam gleznošanā ir bijis daudz skolotāju, bet pazīstamākie ir Aleksandrs Stankevičs, Jāzeps Pīgoznis, Osvalds Zvejsalnieks un Juris Ģērmanis. Jānim patīk mācīties un iejusties skolnieka lomā, taču piedalīties izstādēs ļoti kautrējas. Kolēģi iedrošinājuši, un tagad viņa labo darbu sarakstā ir daudzas grupu un personālizstādes. Tiesa, cilvēku portretus mākslinieks joprojām neglezno. Daudzas gleznas nav pabeigtas. Runājot par Streiču, jāatzīst, ka joprojām spēkā ir patiesība – ja cilvēks ir talantīgs vienā no mākslas žanriem, tad viņš spēj gūt panākumus arī citos. Jāņa ainavas ir visnotaļ akadēmiskas, dažkārt arī spilgtas ar vērienīgiem krāsas triepieniem. Tās uzrunā klasiskās glezniecības cienītājus. Autors atzīst, ka šai nodarbei viņš nespēj atlicināt tik daudz laika, cik pašam gribētos. Viņam gleznošana ir sava veida atmiņu pierakstīšana – kāds raksta dienasgrāmatu, cits fotografē, bet J. Streičs glezno.Par tikšanos ar kinorežisoru un gleznotāju Jāni Streiču A. Ikšelis informēs īpaši.
