Novembra sākumā Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Valkas nodaļa, pildot līgumu ar Valsts Lauku tīklu, Kārķu pamatskolas skolēniem organizēja ekskursiju uz Naukšēnu novadu, lai parādītu, kā laukos mūsdienās ir iespējams dzīvot un strādāt, un ieinteresētu viņus domāt idejas par darbošanos dzimtajā Kārķu pagastā.
Braucienā piedalījās 20 pamatskolas 6. līdz 9 . klašu audzēkņu. Ekskursijas maršrutu izplānoja, ievērojot skolēnu intereses. Līdzi devās ekskursijas organizētāja Lauku konsultāciju un izglītības centra Valkas nodaļas uzņēmējdarbības konsultante Valda Empele.
Maršruts uz četriem uzņēmumiemOktobrī viņa jau bija Kārķu pamatskolā, kur vadīja informatīvo dienu un skaidroja, kādi uzņēmumi Kārķu apkārtnē jau izveidoti un kur mācīties, lai iegūtu darba prasmes, kas laukos noderētu. Konsultāciju dienesta darbinieki līdzīgus pasākumus ir rīkojuši Blomes skolā Smiltenes novadā, Strenču novada vidusskolā un tagad Valkas novadā devās uz Kārķiem. V. Empele stāsta, ka ik gadu vienā no apkārtējām skolām nodaļas veic šādu pasākumu. Kārķu pamatskolā šādai ekskursijai arī labs pamats. Skolēni un pedagogi audzē augļu kokus, tur bites, nodarbojas ar eko aktivitātēm.Naukšēnu novadā uzņēmumu netrūkst, bet skolēni devās uz četriem. Kā pirmo bērni apmeklēja SIA “Wega”, kurā izgatavo mēbeles pēc individuāla pasūtījuma. Turklāt firma ražo īpaša dizaina veidotus kafejnīcu un bāru stendus, ko eksportē uz Eiropas Savienības valstīm. “Uzņēmuma īpašnieks Gatis Vēveris ir jauns cilvēks, kurš beidzis Rīgas amatniecības vidusskolu,” informē V. Empele. Pēc skolas beigšanas puisis kādu laiku strādājis Rīgā, taču tur konkurence liela, bet ražošana izmaksājusi diezgan dārgi. Viņš atgriezies Naukšēnos, kur turpina attīstīt savu uzņēmumu. Uzņēmums visvairāk šobrīd ražo mēbeles bāriem un kafejnīcām Vācijai. Pie G. Vēvera strādā deviņi cilvēki, pēc produkcijas nosūtīšanas viņi dodas uz Vāciju un tur paši arī uzstāda mēbeles. SIA darbojas vecajās sovhoza darbnīcās. G. Vēveris ir piedalījies arī pasākumos Eiropas Savienības atbalsta iegūšanai nelauksaimnieciskajā ražošanā un ieguvis finansējumu modernām iekārtām.
Audzē un pārdod ne tikai labībuPašlaik kādreizējā Visvalža Skujiņa vadītā padomju saimniecība ir kļuvusi par SIA “Naukšēni”, pēc platības tā ir krietni mazāka par kādreizējo sovhozu. Par ražošanu bērniem stāstīja agronome Mudīte Smilga. Līdztekus tradicionālajām augkopības kultūrām “Naukšēnos” audzē arī zirņus, linsēklas un ķimenes. Turklāt šos augus pārstrādā uz vietas, spiežot eļļu, bet no rudziem iegūst trīs veidu iesalu, ko sūta uz maizes ceptuvēm visā Latvijā. Auksti spiesta rapšu eļļa ir pamats vairākām aromatizētajām eļļām (ar kanēli, dillēm, citroniem, ķimenēm, baziliku un ķiplokiem). Skolēni redzēja, kā notiek minerālūdens “Valmiera”, kvasa un limonādes fasēšana. Ar visām šīm blakus darbībām SIA “Naukšēni”, kaut tagad mazāka, joprojām ir stipra un stabila saimniecība.Kā var likt darboties vecām, dažkārt pat antīkām lietām, un ar to vēl nopelnīt, Kārķu skolēni redzēja Ķoņu dzirnavās. Tajās joprojām maļ miltus, gatavo grūbas un putraimus, turklāt pārstrādā arī vilnu dzijā un gatavo segas un spilvenus. Laipnā saimniece Mirdza Čākure skolēniem piedāvāja arī cienastu un pastāstīja par saviem nodomiem Ziemassvētkos.Savukārt Andris Ziemanis vietu laukos ir atradis savā izveidotajā firmā “Skaistas atvadas”, kas gatavo zārkus un tos piegādā apmēram 30 apbedīšanas birojiem valstī. Atbraucēji varēja redzēt, kā norit viss darba cikls – no meža ievesta baļķa līdz gatavam zārkam. Turklāt firma izgatavo arī skaistus māju nosaukumus.V. Empele uzskata, ka Naukšēnu novadā skolēni varēja redzēt, ko var panākt ar apņēmību un izdomu, nevis vaidot par grūtajiem apstākļiem un gaidot, kad kāds kaut ko radīs. “Tur vienkārši ir pieraduši aktīvi darboties no Visvalža Skujiņa laikiem. Viņš atļāvās Naukšēnos uzbūvēt vidusskolu, teikdams, ka tas vēlāk atmaksāsies. Tagad tas redzams. Zinot, ka daži lauku nostūri grimst klusumā un nabadzībā, jāteic, ka visur galvenais ir cilvēks, ar kādu attieksmi viņš uztver apkārtni un ko domā darīt,” saka V. Empele.
