Spārni ir jāizpleš…
Spārni ir jāizpleš
Ne tad, kad uz zemes stāvi,
Bet tad, kad pacelties gribas
Gaisos, kur zvaigznes mirdz.
Vairāk par visu
Spārni ir vajadzīgi,
Kad pazūd zeme zem kājām
Un bezdibenī krīt sirds.
Tad jāizpleš spārni
Tik plati, cik vien ir spēka,
Un jāturas, jāturas, jāturas
Virs nebūtības, kas sauc.
Vien neskatīties uz leju,
Bet augšup, kur zvaigznes
spožas!
Krist lejup vai celties pret
debesīm
Katram pašam ir izlemt ļauts.
* * *
Krīt sniegs kā piedošana
Pāri zemes grēkiem,
Kā ilgi gaidīts
Maigs un viegls glāsts.
Krīt sniegs kā ticība,
Ka viss reiz nokārtosies
Un ka vēl turpinās
Kāds neizstāstīts stāsts.
Krīt sniegs kā piedošana.
Klusējot. Bez vārdiem,
Kad blakus nostājas
Un paliek. Neiet prom.
Krīt sniegs kā cerība
Pār melnu izmisumu,
Kā lūgšana,
Kas sirdij mieru rod.
***
Graudi un pelavas,
Zirņi un lēcas…
Viss vienā kaudzē!
Kā sašķirot man?
Bet pilī ir balle,
Skaistas drānas un smiekli,
Un mūzika!…
Pilī mūzika liegi skan.
Graudi un pelavas,
Zirņi un lēcas…
Tik ļoti man gribas
Šonakt tai ballē būt
Kaut īsu brīdi, un dejot…
Un dejot! Un dejot!!!
Uz vienu vien mirkli
Par princesi skaistākai kļūt.
