Aktivitātes mūsu skolā:
1. klases skolēni aplūkoja dažādas profesijas: taksists, skolotājs, celtnieks, automehāniķis, arheologs. Kopīgi izrunāja vai tās ir sieviešu vai vīriešu profesijas. Apskatot dažādus priekšmetus, centās noskaidrot, kādas profesijas pārstāvji varētu ar tiem darboties. Kāds būtu to pielietojums. Izrunāja kādas prasmes ir vajadzīgas, lai strādātu šajās profesijās.
2. klase Karjeras nedēļā intervēja vecākus par viņu profesijām, veidoja profesiju aprakstus, spēlēja dažādas spēles.
3. klase profesijas iepazina minot mīklas un arī paši tās sacerot. Nodarbības laikā ikviens varēja pārliecināties par to, cik zinošs ir profesiju pasaulē. Aktivitāte izvērtās jautra un izzinoša.
4.klase Karjeras nedēļā domāja par nākotnes profesijām. Skolēniem minēja, ka aktuālas būs sekojošās profesijas: meža dzīvnieku vetārsts, kukaiņu vetārsts, “Instagrameris”, pavārs, “Youtuberis”, policists, viesmīlis, programmētājs un automehāniķis. Tad sadalījušies 3 grupās, spēlēja spēli “Profesiju parāde” 2030, kur pastāstīja par šādām nākotnes profesijām: izzūdošo sugu atjaunošanas speciālists, “zaļās” enerģijas speciālists, mākslīgo ķermeņa daļu ražotājs, atmiņas ķirurgs, datu zinātnieks, atkritumu inženieris, kosmosa gids, dronu pilots, vecumdienu labklājības menedžeris. Tās tiešām ir jaunas un perspektīvas profesijas, kas radīsies tagadējo dzīves apstākļu rezultātā! Interesanti!
5. klase runāja par cilvēku vienlīdzību profesiju izvēlē, par steriotipiem: vīriešu- sieviešu profesijas, veselu cilvēku un cilvēku ar invaliditāti profesijas izvēles iespējām, sabiedrības empātiju. Ikviens skolēns iejutās sportiskā paraolimpieša šķēpjmetēja lomā. Skolēni, aizpildot anketu, atbildēja uz dažādiem jautājumiem par savu nākotnes profesiju.
6.klase Karjeras nedēļā klasificēja profesijas pa dažādām interešu grupām, noskaidroja, kurās no tām var strādāt cilvēki ar kustību, dzirdes, redzes un garīgiem traucējumiem: kārtības un drošības pakalpojumi, izglītības pakalpojumi, veselības pakalpojumi, būvniecības pakalpojumi, komunālie pakalpojumi, sabiedriskie pakalpojumi. Pildīja interaktīvus uzdevumus, atminot krustvārdu mīklas, veidojot savējās, iepazīstot profesijas caur foto un infografikām. Atklāja personības īpašības, kādas vajadzēs katram, profesijas iegūšanai nākotnē.
8. klases skolēni aktualizēja tēmu par cilvēkiem ar kustību traucējumiem, par viņu iekļaušanos sabiedrībā. Apmeklēja Gaujienas pagasta iestādes: Gaujienas tautas namu, ģimenes ārsta praksi, aptieku un pagasta pārvaldi. Tikās ar iestāžu vadītājiem un pētīja kāda ir iespēja šīs iestādes apmeklēt cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Kopīgi diskutēja, ko varētu darīt, lai uzlabotu vides pieejamību. Informāciju un savus priekšlikumus apkopoja infografikā.
9.klases skolēni karjeras nedēļas laikā piedalījās vairākās aktivitātēs, kas veicināja izpratni par stereotipiem un empātiju. Diskusijās tika analizēti stereotipi dažādās profesijās, kā arī saprasta empātijas nozīme, īpaši, mēģinot izprast ikdienas dzīvi cilvēkiem ar atšķirīgām vajadzībām. Ar spēļu palīdzību skolēni labāk izprata šo cilvēku ikdienas izaicinājumus. Sporta stundās jaunieši praktizēja šķēpmešanu no sēdus pozīcijas, iepazīstot paralimpiešu pieredzi.
Skolēni arī izpētīja mājaslapu videspieejamiba.lv un apsprieda vides pieejamību gan savā skolā, gan vietējā kopienā.
Papildus vecākiem tika sniegta iespēja piedalīties VIAA organizētajā diskusijā “Mācīšanās mūža garumā – vai nepieciešama un pieejama?”
Ieguvumi:
Stereotipu pārvarēšana: Diskusijas par stereotipiem dažādās profesijās palīdzēja paplašināt skolēnu redzesloku, veicinot atvērtību dažādībai.
Empātijas un izpratnes veicināšana: Skolēni guva dziļāku izpratni par citu cilvēku ikdienu, īpaši par cilvēkiem ar invaliditāti, un apguva empātijas nozīmi.
Vides pieejamības apzināšana: Izpētot vidi un tās pieejamību, skolēni guva izpratni par šķēršļiem, ar kuriem sastopas cilvēki ar īpašām vajadzībām, un uzzināja, kā viņu vide varētu kļūt iekļaujošāka.
Sporta aktivitātes ar paralimpiešu pieredzi: Iesaistoties šķēpmešanā no sēdus pozīcijas, skolēni saprata, kādi ir izaicinājumi sportistiem ar invaliditāti un novērtēja viņu spējas un izturību.
Vecāku iesaiste: Piedaloties publiskajā diskusijā, vecāki varēja uzzināt vairāk par mūžizglītības nozīmi un pieejamību, veicinot izglītojošu diskusiju arī ārpus skolas.
Šīs aktivitātes palīdzēja skolēniem veidot izpratni par dažādību, empātiju un vides pieejamību, kā arī attīstīja sociālās un emocionālās prasmes, kas būs svarīgas viņu nākotnes karjeras izvēlēs.
Informāciju apkopoja skolotājas: Dagnija Pakalne un Gunta Briede
Reklāma