Latviešu mediķu loks, kuri savu profesionālo darbību īsteno Igaunijā, paplašinās, jo kopš novembra sākuma kaimiņpilsētas Valgas slimnīcā darbu uzsākusi sertificēta zobu higiēniste.
Jau ilgāku laiku kaimiņpilsētas ārstniecības iestādē strādā Valkā labi pazīstamās un pieredzējušās dakteres Ērika Kaša, Dace Zēberga un Rudīte Putna. Viņām piepulcējusies valcēniete Zane Ģērmane, kura strādā ne tikai Valgā, bet arī turpina to darīt Valmierā, Jolantas Kalniņas zobārstniecības uzņēmumā.
Bērniem neapmaksā pakalpojumu Valgas slimnīcas pārrobežu sadarbības projektu vadītāja Everita Pukinska stāsta, ka, līdzīgi kā Latvijas slimnīcās, arī Igaunijā trūkst kvalificēts medicīniskais personāls. Īpaši tas izjūtams ārstniecības iestādēs, kas neatrodas galvaspilsētā. Tas, ka latviešu ārsti izvēlas strādāt Igaunijā, esot liels ieguvums, jo par latviešu ārstu profesionalitāti līdz šim ir saņemtas tikai cildinošas atsauksmes. Kā izrādās, jau pirmajā darba dienā Z. Ģērmanei uz vizīti bija pierakstījušies pacienti pilnai darba dienai. Speciāliste Valgas slimnīcā sastopama otrdienās no pulksten 9 līdz 16. Visas latviešu ārstes ar pacientiem prot sazināties igauniski, bet, kā norāda E. Pukinska, šajā medicīnas iestādē saziņai izmanto ne tikai igauņu un krievu, bet arī angļu valodu.Savukārt Z. Ģērmane atklāj, ka, apmeklējot Latvijas – Igaunijas institūta rīkotos apmācību kursus iesācējiem, uzsākusi igauņu valodas apguvi. Līdz šim pie viņas vizītē bijuši ne tikai igauņi, bet arī latvieši. Mediķe secina, ka Igaunijā strādāt ir interesanti, jo, kā izrādās, kaimiņvalstī līdz šim zobu higiēnistu sniegtie pakalpojumi ir ierobežoti, jo nevienā mācību iestādē šādus speciālistus nesagatavo. Turklāt Igaunijā bērniem līdz 18 gadu vecumam netiek apmaksāti zobu higiēnista pakalpojumi. Z. Ģērmane skaidro, ka Latvijā bērniem līdz 18 gadu vecumam vienu reizi gadā vizīte pie zobu higiēnista ir bez maksas, bet bērni, kuri sasnieguši 7, 11 un 12 gadus pie šī speciālista divas reizes gadā var doties nemaksājot ne centa.
Neatliekamā kārtā palīdzēts septiņām latvietēmJāatzīst, ka zobārstniecības jomā, kas saistās ar zobu higiēnas pakalpojumiem, Latvija ir soli priekšā Igaunijai. Taču kas saistās ar dzemdniecību, joprojām nebeidz virmot kaislības saistībā ar latviešu sieviešu iespēju savus mazuļus pasaulē laist Valgas slimnīcā, kurā dzemdību nodaļa jau pirms vairākiem gadiem izcēlās ar augstu servisu un dzemdību pakalpojumu kvalitāti. Par to “Ziemeļlatvija” pārliecinājās pēc publikācijas “Valgas slimnīcā latvietēm par dzemdībām jāmaksā pašām”, kas bija publicēta 6. novembra laikraksta numurā. Turpmāk, ja latvietes vēlēsies bērniņus laist pasaulē Igaunijā, šis solis būs rūpīgi jāpārdomā, jo plānveida dzemdības kaimiņvalstī izmaksā 700 eiro. E. Pukinska skaidro, ka pēc Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē stāšanās spēkā 2013. gada 25. oktobrī diemžēl šīs direktīvas normas nerunā par labu pacienta izvēlei. Statistikas dati liecina, ka šogad Valgas slimnīcā latvietēm sniegta neatliekamā palīdzība septiņos dzemdību gadījumos. Tas nozīmē, ka par šiem pakalpojumiem latvietēm nebija jāmaksā. E. Pukinska apgalvo, ka interese par Valgas slimnīcas sniegtajiem pakalpojumiem dzemdniecībā aug, jo regulāri tiek saņemtas pozitīvas atsauksmes par personāla attieksmi pret pacientēm, par atmosfēru, kā arī par iespēju pacientēm saņemt precīzu informāciju par visām iespējām. Nacionālā veselības dienesta (NVD) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Māra Āboliņa informē, ka, ja topošā māmiņa izvēlas dzemdību palīdzību kā plānveidā saņemtu maksas pakalpojumu ārvalstīs, tai skaitā, arī Igaunijā, arī šajā gadījumā par to būs jāmaksā atbilstoši ārstniecības iestādes maksas pakalpojumu cenrādim. Taču ja Latvijas iedzīvotājai, atrodoties Igaunijā, nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība, piemēram, sākušās priekšlaicīgas dzemdības, tātad pakalpojuma saņemšana nav bijusi iepriekš paredzama un plānota, tad par Igaunijā saņemto dzemdību palīdzību Igaunijas pusei samaksā Latvijas valsts. Aizdomu gadījumā par plānveidā saņemtu pakalpojumu, kad, iespējams, persona devusies uz Igauniju ar mērķi saņemt medicīnisku pakalpojumu, NVD sadarbojas ar Igaunijas institūcijām, noskaidrojot papildu informāciju par konkrētu gadījumu pirms lēmuma pieņemšanas par izdevumu segšanu.
