Smaida Maskina
Atvasara Ir septembris, Vēl dārzā smaržīgas rozes zied Un krāsainas asteres man rokās liek. Mana dvēsele priecājas, Jo atvasara iet, Saulītes prieksNāk pār pasauli starojot. Vēlos ziedos arī vasara līksmo, Tur taureņi, bitītes pēc ziediņiem tīksmo. Dejo,kaut ko vēlajos ziediņos meklējot… Rītos ‒ sārtās dāliju liesmās Rasas pērlītes zaigojas,Kur zirneklītis ieaudis šūpuli maigu, Kas saules pieskārienā Kā zīda diegiem lakats tamborēts liekas.
Gunta Drone
Daugaviņa – likteņupeDaugaviņa putodamaMazgā baltas dvēselītes,Karā kautas, apmelotas,Smalku kungu niecinātas.
Viļņi vaid no sāpju nastas,Asras negrimst atvaros.Skumjas acis raugās tālē,Vaigs no kauna vaidiem bālē.
Nevajag mums vācu firstus,Nevajag mums krievu carus.Paši latvji savu zemi,Savu tautu postā grūž.
Varas kārē – tautu apzog,Slavas lauriem – citus nīst,Melu tīklus vērpj un izauž,Nemana, ka paši krīt.
Daugaviņa – likteņupe,Neļauj tautai skumjās mirt!Atdod dārgas dvēselītes,Spēka malku nodzerties!
Arvīds Dinijs Deģis
Varbūt tuVarbūt tu, varbūt esgribētu no tavām vārnu kājiņāmsmieklu šaltis piestartēt
Varbūt tu, varbūt esgribētu caur tavu nabas iedobipazemes avotus saredzēt
Varbūt tu, varbūt esgribētu caur tavām ausu ļipiņāmdebesu zvanus sadzirdēt
Varbūt tu, varbūt esgribētu caur trauslām potītēmdieva Hermeja spārnus izaudzēt…
