Cik kilometru sarkanbaltsarkano lentīšu jāsagriež un jāsaloka, lai apliecinātu, ka esam patrioti? Šis process, Aizsardzības ministrijas un pašvaldību inspirēts, notiek jau kopš 2007. gada. Lentītes kļūst par tērpa aksesuāru, apliecina, ka piederi šai valstij, ko sauc par Latviju ar visiem prieka, skumju, vienaldzības, nosodījuma brīžiem tajā. Pamazām lentītes iegūst aizvien lielāku popularitāti. Kāds palielās, ka šo valstiskās piederības apliecinājumu nēsā visu novembri, cits to piesprauž tikai valsts svētku dienās. Jau rīt redzēsim daudz cilvēku, kuri parāda, ka tur cieņā to patriotu veikumu un varoņdarbu, atgādinot par 1919. gada 11. novembra uzvaru pār Bermonta karaspēku. Ja vien lentītes nav piespraustas aģārni, tās līdzinās starptautiski atzītajam victory jeb uzvaras simbolam. Bez izšķirošajām kaujām un uzvarām pret ienaidnieku 1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts vairs nepastāvētu. Neapšaubāmi, ka lentītes rada svētku sajūtu un stiprina latvisko identitāti. Jo īpaši nozīmīgi šie datumi ir valcēniešiem. Arvien populārāks kļūst fakts, ka 1917. gada beigās Valkā dibinātā latviešu partiju politiska un sabiedriska organizācija – Latviešu Pagaidu nacionālā padome – pieņēma deklarāciju par apvienotas un autonomas Latvijas izveidošanu Vidzemes, Kurzemes un Latgales latviešu apriņķos. Arī vadošie Latvijas vēsturnieki atzīst, ka faktiski Latvijas valsts ir dibināta Valkā. Tāpat 1918. gada novembrī Valkā tika pieņemts lēmums, ka ir nepieciešams publiski deklarēt Latvijas valsts neatkarību. Valsts rašanās vēsture ir process. Lai rastu lielāku skaidrību, vēsturnieki uz Latvijas simtgadi sola izpētīt arhīvu Vācijā, lai vēl detalizētāk noskaidrotu, 1917.-1921. gada notikumus saistībā ar mūsu valsts dibināšanu.
