Mākslu mēnesim – jubileja
Valgas apriņķa laikraksta “Valgamaalane” redaktors Jāns Raps stāsta, ka otrdien Valgā atklāja tradicionālo Mākslu mēnesi. Tas notiek jau 25. reizi. Visi, kuri apriņķī darbojas kādā mākslas jomā, šajā mēnesī izstāda savus darbus. Šogad redzami 45 autoru darbi. Atsevišķu ekspozīciju veido pazīstamā igauņu gleznotāja Nervas kolekcija. Jauns aspekts ir bijušās krievu vidusskolas, tagad Primetsa pamatskolas saimes savs mākslas mēneša piedāvājums, kuru skolā atklāja pirmdien. Tur apskatāma ne tikai skolas audzēkņu darba izstāde, bet arī apriņķī pazīstamā gleznotāja Viktora Fjodorova ekspozīcija. Vēl šajā mācību iestādē ir Valkas mākslas skolas audzēkņu darbu izstāde, kuri dzīvo Igaunijā. Daudzi no viņiem ir Primetsas skolas audzēkņi. Sava vieta ir atvēlēta arī šīs skolas skolotājas Pilvi Bintmā zīmējumiem, kas tapuši Ganā. Viņa ir iesaistījusies starptautiskā projektā par izglītību pasaulē un kādu laiku pavadījusi Āfrikā. P. Bintmā ir mākslas mēneša organizatore skolā. Pilsētā notiek daudz dažādu koncertu. Visvairāk to ir kultūras centrā un jaunrades namā Lai ielā, kur tos organizē veiksmīgais uzņēmējs Tenus Armans. Viņa sieva Tīna ir māksliniece, un abi šo māju iegādājušies pirms dažiem gadiem. Viņa ir izveidojusi studiju, kur pašlaik darbojas jau 24 dalībnieki.
Vēsturisko ēku atjaunos“Ziemeļlatvija” jau rakstīja par ugunsgrēku, kas Valgā notika naktī no sestdienas uz svētdienu. Policija turpina meklēt ugunsnelaimes iemeslus un noskaidro apstākļus, taču visas pazīmes liecina, ka ēka aizdedzināta, turklāt vairākās vietās vienlaikus. Pilsētas mērs Kalevs Herks sacīja, ka māja ātri jāiekonservē, uzliekot tai, iespējams, pagaidu jumtu. Pieminekļu aizsardzības inspektors arī ir pārliecināts, ka būve ir jāatjauno. Pilsētas valde jau vairākus gadus cenšas kļūt par mājas īpašnieci, taču nespēj vienoties ar īpašnieku par cenu. Pilsēta nevar samaksāt prasīto. Tagad, visticamāk, būves atliekas tiks atsavinātas.
Problēmas ar taras automātiemRedakcija apraksta problēmas ar stikla un plastmasas taras nodošanu. Pilsētā ir daudz nodošanas automātu, taču tie itin bieži nedarbojas, tiek bojāti un ne vienmēr to savešana kārtībā notiek operatīvi. Pietrūkst speciālistu, kas šos automātus salabotu. Piemēram, “Rimi” sabiedrisko attiecību speciālists sacīja, ka šo situāciju zinot un solīja, ka problēmu gadījumā varēs sazvanīt atbildīgo cilvēku un novērst radušās kļūmes.
Aktivizējas dievnama dzīveValgas Jāņa luterāņu baznīcas jaunais mācītājs Margus Suvi ir iecerējis aktivizēt draudzes darbu un dievnamā rīkot dažādus publiskus pasākumus, pieaicinot populārus mūziķus. Pirmdien muzicēja pazīstamā dziedātāja Maria Listra. Baznīca bija pilna ar klausītājiem. Kā vienmēr, koncertā pilsētas mērs K. Herks pasniedz simbolisku čeku par ienākušajiem ziedojumiem dievnama restaurācijai. Šo mērķa fondu vada mūzikas skolas pedagoģe Sirja Passe. Viņa ir Valgas Goda pilsone un vada arī jaukto kori. Valdzēnieši uzskata, ka ar jaunā mācītāja ienākšanu veidojas labas attiecības ar dievnama restaurācijas komandu.
Latviešiem Igaunija patīkValgas mērs K. Herks savā Facebook kontā veicis ierakstu, ka 1. novembrī Valgas pilsētas iedzīvotāju reģistrā ir 999 Latvijas pilsoņi. Viņiem patīk Igaunijā maksātās algas, apdrošināšana, bērnudārzi un dažādi pakalpojumi. Skeptiķi, kuri uzskata, ka latvieši nāk pēc pabalstiem, pēc statistikas var pārliecināties, ka viņiem nav taisnība. Valgā septembrī ir reģistrēti 53 bezdarbnieki no Latvijas. Šo mēra ierakstu ir komentējuši vairāki cilvēki. Viens raksta, ka skaitlis 53 neveido patiesu attēlu tāpēc, ka Igaunijā darbu meklē daudz vairāk cilvēku. K. Herks atbild, ka runājis ar daudziem biznesa cilvēkiem un viņi atzīst, ka latvieši patiešām vēlas strādāt Igaunijā un pirkt tur dzīvokļus. Daudzi latvieši strādā Elvā vai Tartu un viņu nodokļu nauda tiek tērēta Igaunijas vajadzībām.Kāda sieviete raksta, ka Valgā vajadzīgs vēl viens latvietis, lai veidotos skaists skaitlis – 1000. Pilsētas valdes locekle Kivi Karuse uzskata, ka latviešiem Valgā patīk tāpēc, ka var nopelnīt lielāku algu nekā Latvijā, un jādara viss, lai viņi Igaunijā justos ērti. Vēl viens komentētājs atzīst, ka latvieši ir labi strādnieki un viņiem nav tik lielu iebildumu pret uzņēmējiem kā igauņiem. Šī rakstītāja uzņēmumā strādā četri latvieši, un abas puses ir apmierinātas.
Jaunumi aiz robežas
00:00
06.11.2015
99