Multiplās mielomas pacientu aprūpe Latvijā joprojām atpaliek no Rietumeiropas valstīm

Nesen publicētajā Economist Impact ziņojumā secināts, ka multiplās mielomas pacientu aprūpe Latvijā uzlabojas, tomēr vēl atpaliek no Rietumeiropas gan ārstēšanas rezultātu, gan pieejamības ziņā. Multiplā mieloma ir otrs izplatītākais asins vēža veids pasaulē, bet, pateicoties jaunām ārstēšanas metodēm, tā no agrāk neārstējamas un nāvējošas slimības ir kļuvusi par hronisku slimību. Tikmēr dati rāda, ka slimības slogs Baltijas reģionā pieaug un Latvijā pacientiem joprojām ir sliktāka piekļuve ārstēšanai, salīdzinājumā ar rietumvalstīm.

Economist Impact ziņojumā ir novērtēts multiplās mielomas aprūpes ceļš 10 Centrāleiropas un Baltijas (CE&B) valstīs: papildus Latvijai, arī Bulgārijā, Čehijā, Serbijā, Slovēnijā, Slovākijā, Igaunijā, Lietuvā, Horvātijā un Ungārijā. Ziņojuma atziņas balstās uz plašu literatūras apskatu, pētījumu izpēti, ekspertu diskusijām un intervijām ar klīniskiem ekspertiem, zinātniekiem, politikas veidotājiem un pacientu pārstāvjiem no 10 Centrāleiropas un Baltijas valstīm, tostarp Latvijas.

Latviju pētījumā pārstāvēja Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību klīnikas studiju programmas direktore un Rīgas Austrumu slimnīcas Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnikas vadītāja Prof. Sandra Lejniece.

Salīdzinot ar citiem asins vēža veidiem, mielomas pacientiem ir ne tikai vairāk simptomu, bet tie ir arī smagāki, tostarp sāpes un nogurums, tā rezultātā viņu dzīves kvalitāte arī ir zemāka. Lai gan slimība pārsvarā skar vecāka gadagājuma cilvēkus, ziņojumā norādīts, ka pieaug saslimstība arī jaunāku pacientu vidū vecuma grupā no 30 līdz 50 gadiem. Vidēji katrs mielomas slimnieks zaudē apmēram 16,8 dzīves gadus visās vecuma grupās. Pētījums par multiplo mielomu, kas veikts 2022. gadā, atklāj, ka Latvija ir viena no trim valstīm ar visstraujāko mielomas mirstības pieaugumu, īpaši sieviešu vidū.

Viena no galvenajām problēmām ir slimības novēlota diagnosticēšana un aizkavēta piekļuve ārstēšanai. Pašlaik nav pieejams visaptverošs, uz vērtībām balstīts novērtējums, kas ņemtu vērā ne tikai ārstēšanas izmaksas, bet arī pacienta dzīves kvalitāti un ekonomisko produktivitāti. Tā rezultātā inovatīvās ārstēšanas metodes tiek mazāk kompensētas. Centrāleiropas un Baltijas reģionā novērota arī būtiska zāļu pieejamības aizkavēšanās. Latvijā vidējais laiks līdz zāļu pieejamībai ir 578 dienas, kas ir vairāk nekā pusotrs gads, salīdzinot ar Eiropas Savienības vidējo rādītāju – 517 dienām, un Vācijas – 128 dienām.

Kā skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību klīnikas studiju programmas direktore un Rīgas Austrumu slimnīcas Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnikas vadītāja Prof. Sandra Lejniece, “Līdzīgi kā dažās Centrāleiropas un Baltijas reģiona valstīs, arī Latvijā mielomas ambulatorā ārstēšana joprojām lielā mērā ir atkarīga no centralizētas aprūpes. Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju izvietojumu un speciālistu hematologu daudzumu valstī, šobrīd ir četras medicīnas iestādes, kur var saņemt specializētu ārstēšanu.”

Mielomas ārstēšanai ieteicama multidisciplināra aprūpe, kur speciālisti kopīgi pieņem lēmumus, nodrošinot uz pacientu orientētu pieeju.

“Šobrīd pēc Valsts Kontroles revīzijas ziņojuma mielomas slimības pacientiem kompensējamo zāļu sarakstā ir iekļauti divi medikamenti, kas lietojami tablešu veidā, kas ļauj daļai pacientu zāles lietot mājas apstākļos,” norāda S. Lejniece.

Profesore uzsver, ka “Latvijā vairāk būtu jādomā, citējot ziņojumu, par mielomas slimību, visaptverošu multidisciplināru aprūpi, kas ietver rehabilitāciju, psihosociālo un emocionālo atbalstu, lai mazinātu gan ar slimību saistīto komplikāciju simptomus, piemēram, orgānu mazspēju un kaulu lūzumus, gan arī ārstēšanas izraisītās blakusparādības, tostarp nogurumu, neiropātiju un kuņģa-zarnu trakta traucējumus.”

Ziņojumā identificētas problēmas pacientu aprūpē, tostarp, ka reģionā pielāgota aprūpe nav prioritāte. Lai gan Latvijā ir “zaļā koridora” sistēma onkoloģijas pacientiem, Eiropas Veselības sistēmu un politikas novērošanas centra vērtējumā norādīts uz trūkumiem ārsta un pacienta komunikācijā un informācijas pieejamībā par ārstēšanu un blakusparādībām.

Lai uzlabotu multiplās mielomas ārstēšanu, īpaša uzmanība jāpievērš agrīnai diagnostikai, precīzu datu apkopošanai un sadarbībai starp speciālistiem. Efektīvai slimnieku aprūpei nepieciešama ne tikai hematologu uzraudzība, bet arī plaša citu speciālistu līdzdalība, lai kopīgi pieņemtu lēmumus par pacientu ārstēšanu. Lai risinātu šīs problēmas, veselības speciālistiem un lēmumu pieņēmējiem jāstrādā cieši kopā.

Pacientu grupas aicina uz nākotni, kurā katram pacientam Eiropā būs vienlīdzīga un savlaicīga piekļuve vislabākajai atzītajai ārstēšanai un aprūpei. Lai būtiski uzlabotu mielomas ārstēšanas rezultātus Centrāleiropas un Baltijas reģionā, ir nepieciešami lielāki ieguldījumi veselības aprūpes sistēmās un personālā. Prioritizējot investīcijas veselības aprūpes sistēmā, ilgtermiņā var uzlabot ne tikai mielomas, bet arī daudzu citu hronisku slimību un vēža ārstēšanas rezultātus.

Economist Impact ziņojums tapis sadarbībā ar Johnson & Johnson

The Economist Impact rakstu un publikāciju oriģinālvalodā skatīt: šeit.

The Economist Impact rakstu latviešu valodā skatīt: šeit.

Par pacientu atbalsta biedrību “Dzīvības koks”:
Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība „Dzīvības koks” dibināta 2004. gadā, un tā ir vadošā nevalstiskā organizācija Latvijā, kas apvieno onkoloģiskos pacientus un viņu tuviniekus. Biedrībai „Dzīvības koks” kopš 2005.gada piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Biedrības mērķis ir aizstāvēt pacientu intereses nacionālā un starptautiskā līmenī, lai arī Latvijas pacientiem būtu iespēja saņemt kvalitatīvāku veselības aprūpi. Vairāk:  www.dzivibaskoks.lv  

Jūlija Dmitrijeva, Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības “Dzīvības koks”, Starptautiskās sadarbības koordinātore