Jānis Liepiņš, pensionārs: – Kādu pasākumu varbūt aiziešu paskatīties – gan 11., gan 18. novembrī, lai redzētu, ko tauta dara. Svētku sajūtas vēl gluži nav. Kā ir, tā ir. Jāgaida, kas Latvijā mainīsies.
Madara Mūrniece, strādā kultūras centrā: – Noteikti atzīmēšu. Tas sāksies darbā ar svētku pasākumiem 11. un 18. novembrī. Noteikti būs patriotisks noskaņojums. Šie svētki liek aizdomāties par svarīgiem vēstures notikumiem, par to, kas Latvijā bijis, un kas es esmu Latvijā un kā jūtos.
Edvīns Mazjānis, pensionārs: – Variņos būs valsts svētku koncerts, iešu uz to. Vienu gan gribu pateikt: es Latviju ļoti mīlu un cienu, bet nemīlu varu. Taču Latvija pie tā nav vainīga.
Jānis Bebrītis, pensionārs: – Pieminēšu savu vecvectēvu, kurš cīnījās Nāves salā un guļ Brāļu kapos. Iedegšu svecīti. Šomēnes ir īpašākas sajūtas. Mēs nemākam pareizi domāt, nemākam izvēlēties pareizo valdību.
