Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde divus gadus veica apsekojumu, lai noskaidrota cilvēku pašsajūtu un viņu subjektīvo viedokli par savu veselību.
Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde divus gadus veica apsekojumu, lai noskaidrota cilvēku pašsajūtu un viņu subjektīvo viedokli par savu veselību. Secinājums – kopumā iedzīvotāju veselība pasliktinās.
“Gandrīz puse respondentu savu veselības stāvokli vērtēja kā vidēju. Šajā vērtējumā vienisprātis bija kā vīrieši, tā arī sievietes. Tomēr vīrieši savu veselības stāvokli vērtē kā nedaudz labāku nekā sievietes. Par to liecina tas, ka 37 procenti vīriešu savu veselību raksturoja kā labu un tikai 29 procenti sieviešu sniedza šādu vērtējumu par savu veselības stāvokli,” “Ziemeļlatviju” informē Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Valkas Informācijas centra statistiķe Liene Demidoviča.
Ģimenes ārsts Māris Nātra domā, ka šis pētījums varētu būt objektīvs. “Reti kurš cilvēks savu veselības stāvokli novērtē kā labu. Tiesa, veselie cilvēki uz apskatēm parasti nenāk, bet tā ir taisnība, ka sievietes sevi vērtē kritiskāk,” novērojis M. Nātra. Jautāts, vai pacienti sūdzas par līdzekļu trūkumu veselības uzlabošanai, ārsts atbild, ka šādas runas dzird diendienā. Ja gandrīz ikviens spēj samaksāt 50 santīmu pacienta nodevu un divus latus attiecīgajam speciālistam, tad pārējie izmeklējumi un zāles esot grūti samaksājamas.
Statistiķu aptaujā 19 procentu sieviešu savu veselības stāvokli novērtēja kā sliktu, salīdzinoši mazāk vīriešu (14 %) šādi raksturoja savu situāciju.
Analogus datus par veselības novērtējumu ieguva 2003. gada veiktajā Latvijas iedzīvotāju aptaujā. Tajā aptaujāja 15 – 74 gadus vecus iedzīvotājus. Salīdzinot ar nule notikušo Eiropas Kopienas apsekojuma respondentu sniegto informāciju, var secināt, ka veselības stāvokļa pašnovērtējumam ir tendence pasliktināties.
Dati neapstiprina, ka pastāvētu ievērojamas atšķirības sava veselības stāvokļa pašnovērtējumā starp iedzīvotājiem ar dažādiem ienākumiem. Atšķirības ir novērojamas, taču tās, visticamāk, ir saistītas nevis ar ienākumu līmeni, bet drīzāk ar atšķirīgu vecuma struktūru dažādās ienākumu līmeņa grupās.
Apsekojuma laikā respondentiem tika uzdots jautājums: “Vai pēdējo 12 mēnešu laikā jums ir bijusi nepieciešamība veikt veselības pārbaudi pie medicīnas speciālista vai ārstēšanos, bet jūs to neizdarījāt?” Apstiprinoši uz šo jautājumu atbildēja 30 procentu respondentu. Interesanti, ka laukos, kur iespējas saņemt medicīnisko palīdzību ir mazākas nekā pilsētās, aptaujāto īpatsvars, kuri norādīja uz šādiem gadījumiem, bija zemāks nekā pilsētās – 26 procenti, savukārt pilsētnieku daudzums, kuri norādīja uz šo problēmu, bija lielāks.
Lai saprastu šāda parodoksa iemeslus, ir jāaplūko cēloņi, kuru dēļ respondentiem ir nācies atteikties no medicīniskās palīdzības saņemšanas. Kā galvenie iemesli minami: vairāk kā puse aptaujāto norādīja, ka nevarēja atļauties naudas līdzekļu trūkuma dēļ, 13 procenti nevarēja izbrīvēt laiku darba apstākļu dēļ vai bija jārūpējas par bērniem vai citiem cilvēkiem, bet 15 procentu neveica veselības pārbaudes vai ārstēšanos, jo gribēja nogaidīt un paskatīties, vai ar laiku nekļūst labāk. Tas liecina par visai nevērīgu attieksmi pret savu veselību, kas sliktākajā gadījumā var izraisīt saslimšanu ielaistās un hroniskās formās.
2005. gadā Eiropas Kopienas statistiskas apsekojumā Latvijā tika aptaujātas 3843 mājsaimniecības. Šā apsekojuma ietvaros respondentiem, kuriem ir 16 un vairāk gadu, uzdoti jautājumi arī par veselības stāvokli. Kopumā vērtējumu par savu veselības stāvokli sniedza 7913 respondentu.
***
Intars Kuratņiks, harvestera operators:
– Es jūtos labi, nekādu problēmu. Viss ir nevainojamā kārtībā.
Elga Podiņa, pensionāre:
– Manā vecumā diezin vai var būt teicama veselība. Es to vērtēju kā vidēju, jo dažkārt ģimenes ārsts tomēr jāapmeklē.
Sandris Stepītis, būvstrādnieks:
– Domāju, ka viss ir normāli. Jaunībā vairāk sportoju un tad veselība bija labāka. Arī tagad dakterus apmeklēju ļoti reti.
