Rajonā noslēgumam tuvojas pavasara sēja. Tehnika tīrumos bija redzama pat pirmdien, kad brīžiem savērpās pavasarim neraksturīgs sniegputenis.
Rajonā noslēgumam tuvojas pavasara sēja. Tehnika tīrumos bija redzama pat pirmdien, kad brīžiem savērpās pavasarim neraksturīgs sniegputenis.
“Neatceros, kad vēl būtu sējis sniega laikā,” teica todien uz lauka sastaptais SIA “Palsa” strādnieks Ilmārs Beitiks.
Apvaicātie lauksaimnieki ir pārliecināti, ka dabas kaprīzes sējumiem neko sliktu nenodarīs.
“Ja graudaugus iesēj optimālos termiņos, tad tādas laika svārstības kā šopavasar būtiskas sekas nevar atstāt. Galvenais, lai pēc tam nebūtu liels sausums vai milzīgi lieti. Tad gan varētu rasties problēmas,” skaidro SIA “Palsa” valdes priekšsēdētājs Jānis Krasņickis.
SIA “Palsa” sēju sāka 17. aprīlī. Līdz noslēgumam nedēļas vidū bija atlicis nedaudz. Uzņēmuma laukos strādā tikai viena jaudīga sējmašīna “Rapid – 400 C”, ātri tiekot galā ar plānoto darbu. Traktoru “CASE” vada Ilmārs Beitiks.
Graudaugi, pārsējamie zālāji un rapša sējumi uzņēmuma apsaimniekotajos laukos aizņem vairāk nekā 420 hektāru. Vēl 75 ha jāsēj kukurūza. Šogad SIA “Palsa” iegādājusies jaunu sējmašīnu tieši šai lauksaimniecības kultūrai. “Pirms tam trīs gadus tehniku nomājām, līdz nolēmām, ka uzņēmumam nepieciešama sava sējmašīna, lai kukurūzu varētu sēt, kad vajag, nevis tad, kad tiekam pie tehnikas,” stāsta J. Krasņickis.
Nedēļas vidū sēja finišam tuvojās arī citos apvaicātajos uzņēmumos. Brantu pagasta SIA “Vidzemīte” jau bija tikusi kārtībā ar auzām un gatavojās pabeigt miežu sēju. Sējumu kopējā platība uzņēmumā ir 586 ha. Pavisam nedaudz līdz punkta pielikšanai ceturtdien bija atlicis Smiltenes pagasta zemnieku saimniecībā “Rožkalni”. Saimniecībā mieži aizņem vairāk nekā 300 ha, rudzi – 200 ha, ziemas rapsis – 70 ha un tikpat daudz – vasaras rapsis. Šā pavasara klimatiskos apstākļus saimniecības īpašnieks Ivars Ādamsons atzīst par pieņemamiem. Toties bargāka bija ziema. “Rožkalnos” 130 ha lielā platībā izsala ziemas kvieši. Saimniecība sējumus nav apdrošinājusi. “Zemniekiem ir grūti savstarpēji vienoties ar apdrošināšanas kompānijām par dabas radīto zaudējumu segšanu,” skaidro I. Ādamsons.
