“Būtu ieteicams labāk slimot pavasarī vai vasarā, nevis gada pēdējos mēnešos,” tā pēc trešdien Smiltenē notikušās Nacionālās veselības dienesta Vidzemes nodaļas rīkotās informatīvās sanāksmes secina ģimenes ārsts Māris Nātra.
Ja vien situācija nebūtu tik dramatiska, tad par šo daktera teikto varētu arī pasmieties. Taču izrādās, situācija tik tiešām ir nopietna. Tā agri vai vēlu piespiedīs ģimenes ārstus ievērot viņiem piešķirto kvotu apjomu, ja vien viņi vēlēsies savus amata pienākumus veikt arī turpmāk.
Daļa iedzīvotāju vienkārši neizdzīvosSabiedriskajos medijos jau izskanēja vēsts par to, ka lielākā daļa ģimenes ārstu – kopumā 57 procenti, kuri šogad pārsnieguši valsts piešķirto kvotu par pacientu nosūtīšanu uz laboratoriskajiem izmeklējumiem, – ir saņēmuši Nacionālā veselības dienesta (NVD) “draudu vēstules”. Tajās slēptā formā norādīts – ja viņi turpinās pārsniegt kvotu pacientu nosūtīšanai uz laboratoriskajiem izmeklējumiem, turpmāk valsts ar viņiem vairs neslēgs līgumus. Šādu vēstuli ir saņēmis arī pacientu atzītais dakteris M. Nātra. Piedaloties sanāksmē Smiltenē, viņš uzzinājis, ka nākamgad situācija ar kvotām, kas būs paredzētas laboratoriskajiem izmeklējumiem, vēl vairāk saasināsies, jo to apjoms, salīdzinot ar šo gadu, solās samazināties par 16 procentiem. M. Nātra ir neizpratnē, kā situācijā, kura katru gadu atkārtojas, jo kvotas pārsniedz ne tikai ģimenes ārsti, bet arī speciālisti un ārstniecības iestādes, Veselības ministrija piešķir vēl mazāku finansējumu. To, ka situācija veselības aprūpē kļūs arvien dramatiskāka, apliecina ģimenes ārstiem sniegtā informācija. Proti, šogad veselības aprūpei no iekšzemes kopprodukta ir piešķirti 3,13 procenti (Eiropas Savienībā vidēji – no 7,3 līdz 7,5 procentiem, Igaunijā – 6 procenti), bet nākamgad veselības aprūpei plānots piešķirt vien 2,98 procentus, 2017. gadā – 2,86 procentus, bet 2018. gadā – 2,69 procentus.Analizējot šos skaitļus, M. Nātra ir skaudrs savos secinājumos: “Latvijas aizsardzībai no iekšzemes kopprodukta ir jāpanāk palielinājums par diviem procentiem. Kam tie divi procenti būs vajadzīgi, ja daļa iedzīvotāju ir aizbraukuši no valsts, bet otra daļa vienkārši neizdzīvos pie šāda veselības aprūpes finansējuma.” Jau pašlaik statistikas dati liecina, ka Latvijā veselības aprūpes dārdzības dēļ dakterus nevar atļauties apmeklēt 14 procenti iedzīvotāju, Igaunijā, Lietuvā – viens procents.
Dakterus “spiež” no visām pusēmUz jautājumu, kā dakteris domā turpināt strādāt tālāk, viņš neizpratnē norauta plecus. M. Nātra uzskata, ka mūsu valstī netiek ievērots Pacientu tiesību likumā teiktais, ka ikvienam pacientam ir tiesības uz savlaicīgu ārstēšanu. Viņš, pacientam uzrakstot nosūtījumu uz pašiem vienkāršākajiem un Valkā pieejamiem laboratoriskajiem izmeklējumiem – asins un urīna analīzi, kuru rezultātus var saņemt jau dienas beigās, mēģina savlaicīgi noteikt diagnozi. Taču ir gadījumi, kad pacienta veselības stāvoklis neļauj gaidīt ne rindā pie speciālistiem, ne arī uz sarežģītākiem izmeklējumiem. Tad atliek vien pašam maksāt par to, lai dzīvotu. Arī Smiltenē praktizējošā ģimenes ārste Līga Ziemiņa uzskata, ka ģimenes ārsti ir nonākuši neapskaužamā situācijā. Arī viņa ir starp tiem peramajiem ārstiem, kura saņēmusi vēstuli par kvotu pārsniegšanu. Daktere uzskata, ka ģimenes ārstus “spiež” no visām pusēm – Veselības ministrija grib, lai tiek kvalitatīvi izdarīts darbs, taču – ierobežo līdzekļus. NVD Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Māra Āboliņa skaidro, ka finanšu līdzekļi laboratorisko pakalpojumu apmaksai tiek plānoti atbilstoši ģimenes ārsta reģistrēto pacientu skaitam un pacientu vecuma struktūrai, vidējām laboratorisko izmeklējumu izmaksām un vēl citiem faktoriem. Paredzētie finanšu līdzekļi laboratorisko izmeklējumu apmaksai tiek norādīti ģimenes ārsta un NVD savstarpēji noslēgtajā līgumā. Katra ģimenes ārsta pienākums ir kontrolēt šo līdzekļu izlietojumu. Jāatzīmē, ka arī pārsniedzot līgumā norādīto apjomu, ārsti var nosūtīt pacientus uz laboratoriskajiem izmeklējumiem, rūpīgi izsverot šo izmeklējumu lietderību un medicīnisko pamatojumu. Šie izmeklējumi tiks apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem. NVD izsūtīja informatīvo vēstuli tiem ģimenes ārstiem, kuru šim gadam piešķirtā laboratorijas apjoma pārtēriņš gada pirmajos četros mēnešos pārsniedzis piecus procentus, norādot, ka tiek pārsniegts savstarpēji noslēgtajā līgumā noteiktais apjoms, tādējādi radot valsts budžeta deficītu.
