Latvijas televīzijas raidījumos redzētais saistībā ar Latvijas vidusskolu absolventu iespējām studēt prestižajā Kembridžas Universitātē joprojām ir visnotaļ aktuāls diskusiju temats. Kā tas var būt, ka Kembridžā neatzīst Latvijā iegūtus vidējās izglītības atestātus. Tos neatzīst arī citas lielākās britu universitātes. Tas neattiecas uz Lietuvas un Igaunijas un visu pārējo Eiropas valstu šīs izglītības dokumentiem. Esam vienīgie nabadziņi. Kāpēc tā, kāpēc esam diskriminēti ceļā uz prestižas izglītības iegūšanu. Neraugoties uz to, šajā Lielbritānijas augstskolā pašlaik studē tikai 15 Latvijas valstspiederīgie. Lietuviešu ir 70, igauņu 22. Studentiem no Latvijas ir jāveic ērkšķains ceļš līdz nokļūšanai Kembridžā. Kāds uzņemts tāpēc, ka sasniedzis labus rezultātus pasaules mācību priekšmetu olimpiādēs, cits nepieciešamās zināšanas 12. klasē pēc sazināšanās ar augstskolu apguvis individuāli, nepievēršot uzmanību divām trešdaļām pārējo priekšmetu. Esam vienīgā valsts Eiropā, kur vidusskolā nemāca matemātisko analīzi. Prestižajās augstskolās tā ir ļoti nozīmīga. Vēl briti uzskata, ka centralizētie eksāmeni Latvijā ir pārlieku vispārīgi. Mūsu skolēni ir pārslogoti, taču trūkst padziļinātu zināšanu. Ne visi vidusskolu absolventi ir tik mērķtiecīgi, lai par katru cenu sasniegtu iecerēto. Par šo situāciju ierēdņi tikai rausta plecus, jo par to neko neesot dzirdējuši. Latvijas politiķi allaž deklarējuši, ka izglītība ir prioritāte. Izskatās, ka tikai vārdos, deklarācijās un plānos. Gluži tāpat kā citās nozarēs, jo esam nepatiesu runu un neīstenotu plānu valsts. Labi, ka dažkārt kāds no ārpuses sūta mums trauksmes zvanus. Tas ļauj apjaust patieso stāvokli. Diemžēl visvarenie ierēdņi neko necenšas labot, jo, kā teic mana kolēģe, kāpēc kaut ko darīt, ja var nedarīt.
