Teātris ar komēdijas un traģēdijas garšu

Viens no maniem darba pienākumiem ir atspoguļot Valkas novada pašvaldības domes deputātu darbu un pieņemtos lēmumus. Šie jautājumi interesē arī novada iedzīvotājus, jo nosaka daudz svarīgu lietu par to, kā dzīvosim tālāk. Piedalos arī komiteju sēdēs, kurās deputāti pirms domes sēdes diskutē par izskatāmajiem jautājumiem. Covid-19 pandēmijā jau ilgāku laiku šīs sēdes notiek attālināti. Tas nozīmē, ka katrs sēdes dalībnieks atrodas savā darba vietā vai mājās un, veroties datora ekrānā, ir klātesošs notiekošajā.

Šo otrdien notika apvienotā Finanšu, Saimniecisko lietu, Attīstības lietu, Sociālo lietu un Izglītības, kultūras un sporta komiteju sēde. Tas nav nekas jauns, katru gadu pirms pašvaldības budžeta un amata sarakstu un atalgojuma apstiprināšanas detalizēti izspriež visus šos svarīgos jautājumus. Par lemto šajā laikrakstā ir arī mans raksts.

Par šo sēdi varu teikt vienu – biju aculieciniece vēl līdz šim neredzētam un nedzirdētam teātrim ar komēdijas un traģēdijas iezīmēm. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka pašvaldībā ir jābūt opozīcijai, kas neļauj pozīcijai dzīvot pašapmierinātībā. Taču kaut ko tādu, kas notika otrdien, nevar nosaukt par konstruktīvu un cieņpilnu darbu. Tā nebija konstruktīva pretējo pušu diskusija labākā risinājuma meklējumos. Ja, spriežot par divu stratēģisku nodaļu reorganizāciju, opozīcijas deputāts Viesturs Zariņš atļaujas padižoties ar savām uzvarām mīlas frontē, paredzot, ka šī iemesla dēļ Krauklis no darba atlaidīs darbinieci, tas ir neētiski, lai neteiktu vairāk. Šis izlēciens (citādi es to nevaru nosaukt) nebija vienīgais, kas pārējiem lika justies neērti. Diemžēl Valka ir maza pilsēta, un visi par visu zina. Par notiekošo novada “augstākajās” aprindās pērn vasarā rakstīja arī dzeltenā prese. Taču vai nebūtu laiks vismaz publiskās reizēs norakt kara cirvi un nenolaisties līdz gultas prieku līmenim. Uzskatu, ka starp abu nometņu deputātiem viedokļu apmaiņai un strīdiem ir jābūt, bet gribas domāt, ka visi ir izglītoti cilvēki, tāpēc ievēro vispārpieņemtās ētikas normas. Pēdējā laikā tas tiek aizmirsts un sēžu darbs tiek pārvērsts par prastu balagānu.

Lai viss neizskatītos tik slikti, teikšu, ka man simpatizē opozīcijas deputātu Gunta Alberga, Sandras Pilskalnes un Agņa Birkava darbs. Kaut tiek izteikta kritika, arī asi vārdi, bet tie tiek argumentēti. Redzams, ka viņi ir ieinteresēti, lai pašvaldībā notiktu attīstība un tiktu pieņemti godīgi lēmumi. Opozīcijai jāoponē, bet bez teātra.