Atklātajā Valkas pilsētas čempionātā volejbolā šogad piedalījās sešas komandas. Galvenās cīņas par godalgām un to pasniegšana notika piektdien.
Atklātajā Valkas pilsētas čempionātā volejbolā šogad piedalījās sešas komandas. Galvenās cīņas par godalgām un to pasniegšana notika piektdien.
“Interesanti, ka sacentās divas komandas no Valkas, divas no Smiltenes un tikpat daudz no kaimiņpilsētas Valgas. Tas ļauj salīdzināt, kāda ir situācija šajās pilsētās. Finālā sacentās igauņi ar smilteniešiem. Diemžēl valcēnieši ir autsaideru statusā, un šis sporta veids pie mums ir panīcis,” vērtē sacensību galvenais tiesnesis Ādolfs Bondars. Viņš tomēr ir gandarīts, ka Valkas un Ērģemes pagasta komandā parādās jauni spēlētāji no ģimnāzijas. Tātad ir cerības, ka kādreiz Valkā volejbols kļūs tikpat populārs kā, piemēram, florbols. Valgā jau tā ir noticis un Krievu ģimnāzijas puiši spēlē lieliski. Arī Smiltenes komandā “Mežoles mežs” parādās jauni, turklāt varoši puiši. Ā. Bondars domā, ka sabūvētās sporta halles noteikti veicinās šā sporta veida attīstību. Tam gan būs vajadzīgs laiks, jo pašlaik Valkā sportiskākie jaunieši izvēlas florbolu un futbolu. Volejbolā jāapgūst sarežģīta spēles tehnika, jo katra kļūdiņa ir zaudēta punkta vērta. No jaunajiem spēlētājiem Ā. Bondars izceļ Roberta Ķīkuļa un Ginta Šveca spēlētprasmi. Pie progresu traucējošiem apstākļiem viņš min skolēnu pārlieko noslogotību.
Piektdien pirmajā spēlē par bronzas godalgām cīnījās igauņu “Viktorija” (skolēni) pret Smiltenes “Mid Land”, kura pirms pēdējās spēles bija turnīra tabulas trešajā vietā. Diemžēl izšķirošajā spēlē smilteniešiem nācās piekāpties. “Nebijām pienācīgi sagatavojušies spēlei, jo Valkā ieradāmies tikai sešu cilvēku sastāvā. Kā jau šādos gadījumos mēdz būt, jau pirmā seta sākumā savainojumu guva bloka stabilākais un laukumā garākais spēlētājs. Puiši palika piecatā, līdz ar to ierastais spēles ritms pajuka, turklāt Valgas puiši spēlēja taktiski pareizi. Redzams, ka viņiem par volejbolu ir sapratne. Komandas dalībnieki sajuta, ka viss izdodas, un tas viņiem deva lielas emocionālas priekšrocības. Igauņi patiešām bija mums cienīgi pretinieki,” spēli analizē komandas dalībnieks Kārlis Lapiņš. Viņš atzīst, ka pretinieki bija pārāki visās pozīcijās. Smiltenieši teicami nospēlēja ar igauņu “Ehitusuksus”. Zaudējums piedzīvots tikai piecos setos un pietrūka pavisam nedaudz, lai varētu cīnīties galvenajā finālā par 1. vietu. K. Lapiņš smej, ka šādā situācijā diezin vai būtu tik pavirši un uz maču dotos sešu cilvēku sastāvā.
Priekšsacīkstēs “Mežoles mežs” nezaudēja nevienu spēli. Viņu pretinieki līdz finālcīņai bija zaudējuši tikai vienu punktu. Diemžēl dramatiskā un visnotaļ interesantā finālcīņā smilteniešiem nācās piekāpties piecos setos. “Cīņa ritēja punkts punktā, tomēr igauņi bija stiprāki, arī nedaudz viltīgāki, jo pēc tam, analizējot spēli, secināju, ka servēšana nenotika pareizā secībā. Diemžēl tiesneši to nefiksēja, bet kā krievi saka – “pēc kaujas kulakus nevicina”. Par šādām lietām turpmākajos turnīros vairāk jādomā,” komentē kapteinis Jānis Cīrulis. Viņš atzīst, ka spēles galotnē bija nepieciešams pārtraukums, lai to sakārtotu, taču pārtraukuma minūtes jau bija izlietotas. Smilteniešu treneris uzskata, ka tā igauņiem bija labākā cīņa visa turnīra laikā. Arī pirmā spēle bija interesanta, bet ne tik dramatiska.
Galvenās sekretāres pienākumus čempionātā pildīja Vēsma Selga. Finālcīņas tiesāja Kārlis Raudiņš.
