“Mums ir tik forša nodarbība. Te no sīkām, parastām detaļām var uztaisīt robotu, kuru pēc tam var vadīt. Var brīnīties, kā tas vispār iespējams. Interesantākais, ka pašām viss ir jāizdomā. Pirmajā reizē diezgan grūti, bet gribētu, lai mūsu skolā būtu šāds pulciņš,” tā par robotikas nodarbību Smiltenes novada izglītības iestāžu 4. klašu skolēniem saka Bilskas pamatskolas skolnieces Amanda Fridrihsone un Evelīna Vilne.
Šādu iespēju – darboties tehniski – aptuveni astoņdesmit skolēniem deva Smiltenes novada Izglītības pārvalde.Tik lielu aizrautību, ieinteresētību no bērnu puses kāda pagājušajā piektdienā valdīja Smiltenes Trīs pakalnu sākumskolas vienā no ceturtā stāva kabinetiem, sen nav nācies novērot. Laikā, kad daudz tiek runāts, ka valstī trūkst inženieru, kas nākotnē būtiski var kavēt Latvijas ekonomisko izaugsmi, Smiltenes novada skolu 4. klašu skolēni rotaļu veidā, iespējams, pašiem neapzinoties, mācījās par elektroniku, sensoriem, motoriem un programmēšanu, modelējot paši savu robotiņu.
Rotaļu veidā lielāks efekts“Kāpēc to ir tik svarīgi mācīties? Inženierzinātnes mums kā attīstītai valstij ir ļoti nepieciešamas, tāpēc bērnus jau no mazotnes ir jāsāk radināt pie inženierijas pavisam jaunā līmenī. Nākotnē tas būs liels pienesums valsts attīstībai. Ļoti gribam, lai augstskolās rindas aizpildās ar spējīgiem, gudriem un ieinteresētiem bērniem. Pasniedzot robotikas nodarbības rotaļu veidā var panākt lielu atdevi. Skolā mācību stundas parasti ir formālākas, bet mēs cenšamies nodarbību padarīt interaktīvu. Bērni Smiltenē ir ļoti ieinteresēti,” saka jaunais un atraktīvais bērnu un jauniešu zinātnes centra “Z(in)oo” nodarbību vadītājs Ansis Rezgalis no Cēsīm.
Nebaidas mēģinātLaunkalnes sākumskolas skolotāja Inguna Baumane, vērojot klasē notiekošo rosību, secina, ka robotikas stunda ir vērtīga. Ieguvums, viņasprāt, ir tas, ka bērni nebaidās mēģināt. “Uz galda katram priekšā nolikta kaste ar sīkām detaļām. Pasniedzējs priekšā neko nerāda. Robotiņš bērniem jāizveido pašiem. Viņš tikai pieiet klāt pie katra un iesaka, kā darīt labāk. Mums tas visiem ir kaut kas jauns, tāpēc pirms braucām uz Smilteni kopā ar bērniem interesējāmies, ko robotika nozīmē un ko varētu sagaidīt no nodarbības. Sapratām, ka būs interesanti, bet nenojautām, ka tik ļoti,” saka I. Baumane.
Novērtē doto iespējuSmiltenes Trīs pakalnu sākumskolas direktores vietniece izglītības jomā Vita Leite stāsta, ka no mācību gada sākuma izglītības iestādes 1. klašu skolēni eksperimentāli apgūst datoriku, kas sevī ietver ne tikai programmu lietošanu, bet arī programmēšanu. Viens no apgūstamās programmas komponentiem ir arī robotika. Savukārt 2018. gadā datorzinības visā Latvijā apgūs jau no 1. klases, bet datorika kā atsevišķs priekšmets sāksies 5. klasē.“Pateicoties Smiltenes novada Izglītības pārvaldes piešķirtajam finansējumam, jau šobrīd varam bērnus iepazīstināt ar tehniskām lietām, kas tendētas uz inženierzinātni. Uzskatu, ka šādām nodarbībām vajadzētu būt vismaz reizi mēnesī, jo tajās ne tikai attīsta domāšanu, bet arī veicina izpratni. Jā, sākumā varbūt kāds bija nedaudz nobijies, jo ar robotiku saskaras pirmo reizi, bet ar lego klucīšiem taču katrs reiz ir darbojies. Bet tiklīdz sāka darboties, viņi bija sajūsmā,” stāsta V. Leite.Bērnu ieinteresētība nav tikai tukšas runas, to apliecina arī “Z(in)oo” statistika. Bērnu un jauniešu zinātnes centru Cēsīs gada laikā apmeklē vairāk nekā desmit tūkstoši bērnu, kas apskata interaktīvās izstādes, līdzdarbojas pasākumos un piedalās “Z(in)oo” rīkotajās nometnēs. A. Rezgalis atklāj, ka pēdējo trīs četru gadu laikā valstī aizvien vairāk robotikas nodarbības tiek piedāvātas kā fakultatīvais pulciņš, par kuru ir liela interese. Vienu no tādiem jau četrus gadus viņš vada Cēsu 2. pamatskolā, jo uzskata, ka robotika ir viens no lieliskākiem veidiem, kā izglītot bērnus, lai pieaugot tie kļūtu par inženieriem un zinātniekiem.
