Valkas pamatskolas vēstures skolotāju Ingridu Sebri Valsts Prezidentes kanceleja aicināja uz vēstures skolotāju saietu 26. aprīlī Latvijas Universitātes Lielajā aulā.
Valkas pamatskolas vēstures skolotāju Ingridu Sebri Valsts Prezidentes kanceleja aicināja uz vēstures skolotāju saietu 26. aprīlī Latvijas Universitātes Lielajā aulā.
“Šādus ielūgumus saņēma lielākā daļa Latvijas vidusskolu un arodskolu vēstures skolotāju un tie pamatskolu pedagogi, kuri piedalās projektā “Latvijas vēstures standarta projekta mācību satura aprobāciju pamatskolām”. Valkas pamatskola ir 40 Latvijas skolu skaitā. Šis ir vērienīgs projekts, un tajā darbojamies kopā ar Āgenskalna Valsts ģimnāziju, Valmieras Valsts ģimnāzija, Jelgavas Spīdolas ģimnāziju un daudzām citām valstī labi pazīstamām skolām,” stāsta I. Sebre.
Sadarbojas ar novadpētniecības muzeju
Ieguvums ir tas, ka, piedaloties šajā projektā, var ātrāk apgūt iecerēto. Šajā mācību gadā septītklasniekiem nākas apgūt arī 8. klases mācību vielu. Nākamā mācību gada otrajā pusgadā un 9. klasē paredzēts mācīties pilnīgu Latvijas vēsturi, lai pilnvērtīgi sagatavotos Latvijas vēstures eksāmenam, beidzot 9. klasi.
Projekta pirmajā gadā notiek darbs ar 7. klases skolēniem, tostarp arī ar krievu plūsmas bērniem. No Valkas pamatskolas projektā piedalās četras 7. klases. Projekts ilgs trīs gadus, un par to ir informēti gan skolēni, gan viņu vecāki. Ir izveidojusies laba sadarbība ar skolas vecāku komiteju.
“Vēstures skolotāji ne tikai piedalās projektos, bet arī veido skolas vēstures tradīcijas. Mums veidojas laba sadarbība ar Valkas novadpētniecības muzeja darbiniekiem, jo īpaši ar krājuma glabātāju Aiju Priedīti. Mēs daudz runājam par savu novadnieku devumu valstiskās neatkarības veidošanā. Pirms 25. marta allaž ar devīklasniekiem spriežam par deportācijām, lai skolēni prastu izvērtēt šā notikuma smagumu un izzinātu izsūtītos un viņu radiniekus,” stāsta vēstures skolotāja.
Katrs uzzina tieši tik, cik vēlas
Katru gadu pamatskolas devītie dodas uz Okupācijas muzeju un Kara muzeju Rīgā, lai uzskatāmi iepazītu traģiskās tautas vēstures lappuses. Šogad devītās klases audzinātājas Ina Andiņa un Rainelda Popdjakunika latvju kareivju cīņu vietas Ložmetējkalnā – ierakumus, kaujas pozīcijas – un izvērtēja tā laika notikumus, raugoties no šodienas pozīcijām. Skolotājas ir pārliecinātas, ka vēstures mācīšanās šādā veidā ir vērtīgāka nekā teorētiska apguve no mācību grāmatām.
Ar vērtīgu izstādi Latvija 1939. – 1991. g. pamatskolā viesojās Valsts Okupācijas muzejs. Izstādē audzēkņi pamanīja arī novadnieka ģenerāļa Kureļa foto un aprakstu par cīņām Kurzemes katlā, par viņa attieksmi pret Otro pasaules karu, par Kurzemes katlu kara beigās. Nav daudz cilvēku, kuri zina, ka leģendārais Kurelis ir ērģemietis.
Jautāta, vai tā ir taisnība, ka skolēnu zināšanas par Latvijas vēsturi kopumā ir ļoti necilas, I. Sebre atbild, ka tā nebūt nav. “Šis apgalvojums parasti izskan tikai pirms Saeimas vēlēšanām. Tās publiskās aptaujas, kuras izskan medijos, neuzrāda patieso situāciju. Ielu aptaujās respondentus izsit no viņu dzīves ritma, jaunieši apjūk un televīzijas kameras priekšā nespēj adekvāti atbildēt. Valstī patiešām ir populārs viedoklis, ka bērni nespēj atbildēt uz jautājumiem par vēsturi, taču, manuprāt, tas ir aplams,” nešaubās I. Sebre. Viņa uzskata, ka katrs skolēns var uzzināt tieši tik daudz, cik pats vēlas zināt. Skolā pirmo gadu darbojas vēstures pētniecības pulciņš, un interesanti, ka tajā lielākoties ir zēni (arī divas meitenes). Skolotāja ir novērojusi, ka pulciņa dalībniekiem ir patiesa interese par novadnieku iesaisti valsts vēstures veidošanā. Visinteresantākais ir dzīvais dialogs ar vēsturisko notikumu aculieciniekiem un dalībniekiem.
Stundās pietrūkst moderno tehnoloģiju
Jautāta, vai interese par valsts vēsturi atšķiras latviešu un krievu vidē, I. Sebre atbild, ka Valkas pamatskolā tā nav. Šis priekšstats esot mediju radīts, analizējot situāciju lielpilsētās. To apliecina arī skolas audzēkņa Daņilas Visocka panākumi Latvijas vēstures olimpiādē. Skolotāja uzskata, ka vēstures mācīšanā pietrūkst tehnoloģiskā nodrošinājuma. Viņa priecātos par digitālo izrāžu iespējām, par citu multimediālo tehnoloģiju izmantošanu, kas ļoti racionāli ļautu izklāstīt to, kas skolēnam ir jāzina.
Saietā Rīgā no Valkas rajona piedalījās arī Strenču vidusskolas vēstures skolotāja un vēstures skolotāju metodiskās apvienības vadītāja Mārīte Rainbaha. Latvijas vēstures pētnieku komisija atskaitījās par pēdējo deviņu gadu laikā izdarīto, kad ir tapis 21 sējums par 20 pētnieciskajām tēmām. Šīs grāmatas kā dāvinājumu saņēma visas vidusskolas un arodskolas un vēlāk tās saņems arī pamatskolas.
I. Sebre ne tikai māca vēsturi, bet arī audzina 6.b klasi. Viņa ir ļoti apmierināta ar saviem bērniem, jo skolēni allaž ir erudīti un atraktīvi. Viņi vienmēr esot gatavi doties kādā ceļojumā, rīkot klases vakarus un piedalīties dažādās citās aktivitātēs. “Skolēni ir brīnišķīgi, tāpēc ceru, ka man izdosies laba sadarbība ar viņiem arī 7. klasē,” smaida skolotāja.
