Sestdien no rīta vairāk nekā 80 laikraksta “Ziemeļlatvija” abonentu divos autobusos devās Rīgas virzienā, lai apmeklētu Latvijas Nacionālo bibliotēku jeb Gaismas pili un Mūkusalas tipogrāfiju, kur drukā ne tikai “Ziemeļlatviju”, bet arī citus preses izdevumus – laikrakstus un žurnālus.
Lielākajai daļai braucēju tas bija pirmais Gaismas pils apmeklējums, tāpēc iespaidu ir gana daudz. Atklāti sakot, stundas laikā nav iespējams redzēt un aptvert šīs pasaulē atzītā latviešu izcelsmes arhitekta Gunāra Bikerta projektētās varenās grāmatu glabātavas piedāvātās iespējas, taču skaidrs ir viens, te noteikti ir vieta, kuru vērts apmeklēt vairākkārt. Patīkami, ka braucienā devās ne tikai vecāka gadagājuma “Ziemeļlatvijai” uzticami lasītāji, kas allaž ir bijuši aktīvākie braucienu atbalstītāji, bet arī bērni. Pēc bibliotēkas apskates 13 gadus vecā Īva atzina, ka viņa noteikti rosinās savu klasi atbraukt uz Gaismas pili, jo te ir ko darīt arī pusaudžiem. Meitenei īpaši patika telpa “- 15 +”, kur jaunieši no rīta līdz pēcpusdienai neformālā atmosfērā, atlaižoties uz mīkstiem krāsainiem matračiem, var lasīt grāmatas, sērfot internetā, spēlēt galda spēles vai sarunāties. Savukārt daudzus sajūsmināja iespēja pabūt Gaismas pils korē, kas atrodas ēkas 11. un 12. stāvā. Tā apmeklētājiem apskatei ir pieejama tikai gida pavadībā. Daudzi izmantoja iespēju nofotografēties uz Rīgas fona, kā arī secināja, ka galvaspilsēta ir rosīga un zaļa. “Ziemeļlatvijas” lasītājiem bija iespēja pabūt Imanta Ziedoņa zālē, kur notiek konferences, koncerti un filmu demonstrācijas. Interesanti bija uzzināt, ka arhitekts G. Birkerts ne tikai izdomāja ēkas izskatu un plānojumu, bet arī pats projektēja mēbeles. Sienu apdarē un mēbelēs izmantots Latvijas bērzs, bet gaišais grīdas klājums tapis no Kanādas kļavas. Godinot Latvijas latu, bibliotēkas stāvi noformēti 5, 10, 20, 50, 100 un 500 latu banknošu krāsās. Izrādās, Gaismas pilī nav atļauts ienest pārtiku un saldinātus dzērienus, tāpēc interesanti bija padzerties tīru ūdeni īpaši šim nolūkam paredzētās vietās. Vēl redzējām par vienu miljonu eiro apdrošināto Krišjāņa Barona Dainu skapi, kurā glabājas vairāk nekā 268 tūkstoši lapiņu ar četrām līdz astoņām tautasdziesmu rindām. Nākamais apskates objekts bija Mūkusalas tipogrāfija, kur tiek drukāta ne tikai “Ziemeļlatvija”, bet arī citi reģionālie un nacionālie laikraksti, žurnāli, katalogi, reklāmas materiāli un cita poligrāfiskā produkcija. Par tipogrāfijas darbu un iespējām “Ziemeļlatvijas” lasītājiem aizraujoši pastāstīja uzņēmuma ražošanas meistars Paulis Zabarovskis. Nākamais brauciens plānots kādā no novembra darba dienām uz Latvijas Republikas Saeimu un televīzijas ēku Zaķusalā. Pievienojies “Ziemeļlatvijas” abonentu pulkam un interesanti ceļo kopā ar mums.Vairāk foto – www. ziemellatvija.lv
