Traģēdija, kur tik daudz nezināmā

Vai spējat iztēloties situāciju, kad kāds nepazīstams cilvēks jums pienāktu klāt uz ielas, deklamēdams Imanta Ziedoņa dzejoļa rindiņas: “Es tieši uz ielas eju tev klāt, es gribu ar tevi parunāt...”? Pieļauju, ka to iedomāties nav viegli, taču dziedātājam, zvejnieku kolhoza “Selga” populārā estrādes ansambļa “Selga” solistam Andrejam Lihtenbergam vienā jaukā dienā tieši tā ir gadījies. Dāma, kas viņam, pienākdama klāt, šīs rindiņas skaitījusi, bija toreizējā Latvijas Radio ārštata korespondente Lia Guļevska. Viņas mērķis bija ar klausītāju iemīļoto dziedātāju sarunāt interviju.
Diemžēl vairāku paaudžu cilvēki par Andreju Lihtenbergu un viņa daiļradi neko nezina. Iemesli ir vairāki, viens no tiem – LPSR Valsts televīzijas un radioraidījumu komitejas priekšsēdētāja Ilmāra Īverta aizliegums Latvijas Radio atskaņot Lihtenberga dziedātās dziesmas. Neilgi pēc tam dziedātājs pazuda. Šogad kopš traģiskā notikuma aprit 45 gadi. Oficiālajai versijai par pašnāvību gan tolaik, gan arī tagad spēj noticēt vien retais. Pēc dziedātāja nāves presē viņa vārds netika pieminēts gadiem ilgi, gandrīz visi TV ieraksti izdzēsti un radio vairs neatskaņoja viņa dziesmas.
Lai par Andreju Lihtenbergu uzzinātu vairāk, “Zemgales Ziņas” uzrunāja Latvijas Radio žurnālisti un grāmatu autori Liu Guļevsku. Tālāk sekos viņas stāstījums.

Mazliet mulsinoša intervija
Lia Guļevska stāsta: “Andreja Lihtenberga mātes Austras tēvabrālis bija ģenerālis Rūdolfs Bangerskis. Šādi radu raksti padomju laikā Andrejam, protams, par labu nenāca. Viņš bija nacionāli noskaņots, nereti palaida muti, reiz pat pateica, ka viņam apnicis dziedāt tās komjauniešu dziesmas. Iespējams, tādēļ arī viņa dzīves beigas bija tik šausmīgas.