Agnese Kažmere, strādā Eiropas parlamentā: – Vecvecākiem ir ļoti liela loma, kad bērni ir mazi. Vecāki ļoti bieži grib izklaidēties un tāpēc vai arī citu iemeslu dēļ atstāj bērnus pie vecvecākiem, piemēram, vasarās.
Agnese Kažmere, strādā Eiropas parlamentā: – Vecvecākiem ir ļoti liela loma, kad bērni ir mazi. Vecāki ļoti bieži grib izklaidēties un tāpēc vai arī citu iemeslu dēļ atstāj bērnus pie vecvecākiem, piemēram, vasarās. To saku no savas pieredzes. Pusaudža gados vecvecāku loma ir diezgan minimāla. Tas gan ir atkarīgs no tā, vai kontakts ar viņiem ir biežs vai ne. Ja viņi dzīvo tālu laukos, tad loma ir mazāka. Uzskatu, ka vecvecāki mazbērnam var iedot daudz laba. Viņiem ir vairāk laika, jo ir mazāk darba, profesionālo vai citu problēmu, un viņi bērnam velta visu savu mīlestību un dod visu, ko var. Es vasarās ļoti bieži paliku pie vecmammas, un man tas patika. Tagad dažreiz tiek uzdoti tādi jautājumi, ka jāatbild tā, lai viņai būtu labi, un nav vērts pārliecināt.
Veronika Kuzmina, 3. klases skolniece: – Savu vecmāmiņu ļoti mīlu, bieži pie viņas ciemojos, jo arī viņa dzīvo Valkā. Vectētiņš gan jau ir miris. Mēs abas spēlējam šahu, parasti gan man izdodas uzvarēt. Vecmāmiņa man māca gatavot ēst. Pēc viņas ieteikumiem jau protu taisīt dažādus salātus. Mana vecmāmiņa vienmēr ir jautra, jo viņai ir tikai 60 gadu. Vienmēr savu omīti apsveicu dzimšanas un vārdadienā. Nesen viņai par sakrāto kabatas naudu uzdāvināju ķēdīti un pašgatavotu apsveikumu.
Austra Jaunslaviete, 14 gadus veca skolniece: – Vecmāmiņa Gabriela un vectētiņš Jānis dzīvo Rīgā. Jāatzīst, diezgan reti sanāk viņus satikt, bet, kad tiekamies, tad gan ir svētki. Mēs kopā staigājam pa Rīgu, un vecmāmiņa atklāj interesantus stāstus par pilsētas vēsturi. Vecmāmiņa mums ir inteliģenta un stingra, jo strādā par ārsti. Savukārt vectētiņš ir pensijā un šad tad piestrādā par celtnieku. Bieži vien kopīgi dodamies uz koncertiem un uz operu, arī uz Zooloģisko dārzu. Vecmāmiņa man ierādīja pirmos soļus adīšanā, kā arī uzdāvināja mezglošanas komplektu. Uz vecvecāku dzimšanas dienām pati gatavoju apsveikumus, jo mācos mākslas skolā.
Mārtiņš Memļuks, skolnieks: – Mani vecvecāki dzīvo laukos. Redzu viņus gandrīz katru nedēļu. Braucam ciemos. Mums ir labas attiecības. Vecvecāki palīdz – iedod pusdienu naudu. Kad biju mazāks, palīdzēja mammai mani auklēt.
