Pasaules valcēniešu dienā vienu no domnīcām vadīja bijušais valcēnietis, izglītības un zinātnes eksministrs Roberts Ķīlis. “Ziemeļlatvija” izmantoja iespēju uzklausīt viņu nedaudz plašāk par aktualitātēm valstī, tostarp arī izglītības jomā.
– Savos komentāros domnīcā minējāt, ka cilvēkiem pēc apmēram 45 gadu vecuma rodas emocionālā saistība ar vietu, kur viņš piedzimis, taču dzīves ceļi aizveduši citur. Kādas ir jūsu attiecības ar Valku pašlaik?- Jā, tā tas ir. Man Valkā dzīvo bērnības draugs Modris Miķelsons. Ar viņu sazinos. Un vēl man ir pāris valcēniešu, kuri strādā izglītības jomā Pierīgā, piemēram, Juris Jerums un Vitolds Krieviņš. Dažkārt apkopju mātes kapu Smiltenē un šad tad mēdzu būt arī Valkā.- Runājot par laiku pēc ministrēšanas, kas mainījies jūsu dzīvē?- Tā ir kļuvusi mierīgāka un ritmiskāka. Beidzot esmu ticis līdz kādas nopietnas grāmatas uzrakstīšanai antropoloģijas jomā. Tagad mēģināšu to publiskot. Esmu atradis jaunas pētniecības jomas. Proti, sākot no laika, kad strādāju Stratēģiskās analīzes komisijā pie prezidenta Valda Zatlera, man bija ilgstoša iespēja būt tuvu politisko lēmumu pieņemšanai. Par šo laiku, četriem gadiem, man ir dažādi novērojumi un analīzes, ko esmu apkopojis grāmatā. Šis ir bijis zināms atelpas jeb reģenerācijas laiks, lai apjaustu, kas darāms turpmāk.- Izglītības koncepti Latvijā mainījušies pie ikviena ministra. Jūsu laikā bija skaidrs un secīgs plāns, kas kurā laikā darāms, jo īpaši augstākās izglītības jomā. Diemžēl tam bija nepārvarama augstskolu vadītāju pretestība. Tagad visas kaislības virmo ap kaut kādas mistiskas formulas izstrādi, pēc kuras rēķināmas skolotāju algas. Vai šī cīņa par kādām ministru nostādnēm jeb prioritātēm savā nozarē būs mūžīga?- Izmaiņas izglītībā ir permanentas, un tās notiks visu laiku neatkarīgi no tā, kurš ko ir iesācis. Izglītība ir galvenais veids, kā cilvēki atjauno savas spējas strādāt jaunās profesijās. Tās mainīsies, un izglītošanās būs nepieciešama. Izglītība visu laiku pielāgosies jaunām situācijām un vajadzībām. Tas, ko es redzu, – skolās ienāks aizvien lielāks digitālais saturs. Būs aizvien lielāka dažādība apmācības metodēs. Domāju, ka redzēsim lielāku internacionalizāciju skolās, tas ir, zināšanu apguvi mācību priekšmetos vairākās valodās. Palielināsies bērnu un jauniešu apmaiņu braucieni uz citām zemēm. Savukārt augstskolās pastiprināsies cīņa par izsīkstošo studentu skaitu. Notiks augstskolu apvienošanās vai pašlikvidācija. Tuvākajos 10 – 15 gados no visām Latvijas 60 koledžām un augstskolām redzēsim labi ja pusi. Domāju, ka Latvijā optimums būtu astoņas augstskolas. Tātad augstskolas pārdzīvos visdramatiskākās izmaiņas.Runājot par pašreizējo situāciju Izglītības un zinātnes ministrijā, tā vietā, lai runātu par būtiskiem jautājumiem, viss reducējas uz skolotāju algām. Tas ir nožēlojami. Sākot no nākamā gada, izglītībai no dažādiem struktūrfondiem būs atvēlēts miljards eiro. Vēl pirms aiziešanas no ministra amata paspēju uzrakstīt oficiālas valdības vadlīnijas par struktūrfondu izlietošanas saplānošanu.Tas, kas pašlaik notiek valdības diskusiju līmenī, protams, liecina, ka izglītība ir atslīdējusi no ļoti augstas prioritātes līdz salīdzinoši zemai. Diemžēl. Labākais, kas var būt no valsts budžeta puses, ir līdzekļu nesamazināšana izglītībai. Struktūrfondu naudas izlietojums ir vērsts uz pārmaiņām šajā nozarē, nevis kādu caurumu lāpīšanai vai tā brīža konjunktūras apmierināšanai. Izglītības darbiniekiem nāksies sacensties un konkurēt par struktūrfondu līdzekļu iegūšanu.- Jūsu vadīšanas laikā izglītībā nozīmīgākais vārds bija “reformas”. Kā raksturot pašreizējo periodu? Kas notiks ar skolotāju jauno algu modeli?- Visticamāk, ka tā ieviešanu vilks garumā. Tā mums ir ierasta filozofija. Viss sastāv no vienas atlikšanas. Nekas labs un cerīgs nav redzams par lēmumu pieņemšanas kvalitāti. Valsts šajā nozarē maksā algu desmitiem tūkstošu cilvēku, un vienmēr kādai daļai būs iebildumi, kas radīs streikus pret valsti. – Dzirdēju, ka Izglītības ministrijā 13 procenti darbinieku ir dažādu procesu kontrolieri. Vai tas nav par daudz?- Nepatīkamu situāciju rada tas, ka ministrijas bilancē ir milzīgs skaits nekustamo īpašumu, kas nāk līdzi no padomju laika, no daudzām likvidētajām skolām. Jāpārvalda īpašumi no zirgiem līdz pļavām un pussabrukušām ēkām. Tas ir nepareizi, jo ar to vajadzētu nodarboties Valsts nekustamo īpašumu aģentūrai, taču šī aģentūra to nevēlas darīt. Otra daļa kontrolieru ir struktūrfondu izlietojuma pārbaudītāji.- Vai turpināt arī pedagoģisko darbību?- Jau 21. gadu esmu asociētais profesors Stokholmas Ekonomikas augstskolā. Kamēr strādāju par ministru, šajā mācību iestādē biju bezalgas atvaļinājumā. Tagad šajā augstskolā ir vairāk studentu nekā agrāk un no dažādām valstīm, jo īpaši no Moldovas, Gruzijas, Armēnijas, Ukrainas un Baltkrievijas. Agrāk lielumlielā studentu daļa bija no Baltijas valstīm. Pašreizējā situācija šajā ziņā ir ļoti rosinoša. Studentu ambiciozitāte un prasīgums attiecībā pret sevi liek saspringt arī pasniedzējiem un visu laiku būt noteiktā tonusā. No studentiem uzzinu daudz jaunu lietu, ko nezinātu, ja tur nebūtu pasniedzējs.- Vai pēc kaut kādiem kritērijiem var salīdzināt studentus no Latvijas un ārzemēm?- Salīdzinājums ir nedaudz āķīgs. Ārzemju studenti paši par sevi ir pārkāpuši kaut kam pāri. Viņi ir drosmīgāki, motivētāki, nav tipiski studenti, jo apjauš, ka savā dzīvē ir izdarījuši nopietnu soli. Latvieši mācās mājās un nav tik motivēti kā, piemēram, igauņi, lietuvieši, arī krieviski runājošie no Latvijas. Vēl viens interesants apstāklis ir tas, ka Valsts 1. ģimnāzijas absolventi izjūt depresijas periodu tāpēc, ka, piemēram, viņiem lauž spārnus un viņi nav vislabākie, kā bija ierasts vidusskolā. Pirmajā kursā daudzi pārdzīvo šādu krīzi, jo nav raduši būt sekmības sarakstu lejas galā.- Visiem vecākiem ir skaidrs, kā audzināmi bērni, taču pašlaik sabiedrībā virmo visdažādākie viedokļi par tikumības aspektiem, par tādu vai citādu lietu aizliegšanu vai atļaušanu. Jaunieši mainās no paaudzes uz paaudzi. Ko iesākt ar tikumību, jo priekšstati par to ir ļoti atšķirīgi.- Visdrīzāk, ka šī ir neatstrādāta joma. Skolotājiem nepieciešama palīdzība un atbalsts noteiktu iemaņu veidošanā, kā strādāt, piemēram, ar vardarbību ārpus skolas. Līdztekus tam jānotiek arī intensīvam darbam ar vecākiem, lai viņi biežāk apmeklētu skolu un iepazītos ar situāciju tajā. Faktiski nav regulācijas un reglamentācijas, ko kādā brīdī darīt.- Pašlaik aktuāls ir bēgļu jautājums no Sīrijas un citām valstīm. Kāds ir jūsu skatījums uz procesa turpmāko attīstību, uz bēgļu jauniešu iespējām turpināt izglītošanos Latvijā?- Latvijas izglītības sistēmā ierobežotības dēļ nav atļautas apmācības programmas citās valodās. Šāda prakse nav attīstījusies. Ir daži izņēmumi, kā, piemēram, mūsu augstskola un Stradiņa universitāte. Te nu augstskolām būtu pamatīgi jāpiestrādā, lai piedāvātu apmācību svešvalodās, jo īpaši angļu valodā.- Atceroties Valkas vidusskolu, kādas atmiņas ar to saistās visvairāk?- Man nav īpaši labu vai nepatīkamu atmiņu. Tā izglītība, ko es te ieguvu, bija gana laba, lai iestātos Latvijas Universitātes Filozofijas nodaļā. Matemātikā, fizikā, ģeogrāfijā un ķīmijā manas zināšanas bija pamatīgas. Angļu valodā nebija sliktas, taču absolūti nepietiekamas, taču tas ir cits stāsts, jo padomju laikā neviens nevarēja piedāvāt tādas zināšanas, lai dotos uz citām valstīm un viegli turpinātu izglītību augstākajā līmenī šajā valodā. Man noteikti nav sajūtas, ka, dzīvojot Valkā, kaut ko esmu zaudējis, jo aktīvi piedalījos pilsētas mūzikas dzīvē. Arī pēc tam esmu dziedājis koros Rīgā un Kembridžā. Tas bija turpinājums Valkā iesāktajam. IEROSINĀJUMIRoberta Ķīļa piedāvātās idejas, ar ko Valka varētu kļūt starptautiski pazīstama
1. Pasaulē ir daudz mazu pilsētiņu, kas atradušas veidu, lai kļūtu starptautiski plaši pazīstamas. Valkā tās varētu būt notis – pirkt, mainīt, pārdot un tā joprojām. Gaisā jau ir virmojusi ideja par nošu izdevniecības veidošanu Valkā.2. Pasaulē nav neviena skudru centra. Ir valstis, kurām nepieciešami biotopi ar visām skudrām. Daudzās valstīs skudras ir izmērdētas un pētnieki, biologi tās vēlas atjaunot. Valka varētu viņiem palīdzēt, tādējādi arī labi nopelnot.3. Muzejā varētu veidot vienu, divu vai trīs dienu seminārus par dažādiem izcilniekiem, kuru apkārtnē nav mazums. Par to der nopietni padomāt.4. Rehabilitācijas lietas. Tās vienmēr būs pieprasītas visās vecuma grupās. Pie Rīgas šādi centri, orientēti uz ārzemju latviešiem, jau darbojas. Šejienes miers un pievilcīgā daba ir piemērota tādu mērķu īstenošanai.5. Joprojām domāju, ka tālmācība par naudu ir perspektīva nodarbe, orientēta uz latviešiem ārzemēs. Vecāki labprāt saviem bērniem pirktu mācīšanos, lai iegūtu attiecīgu sertifikātu.6. Augstākās mācību iestādes visā pasaulē dibina skolas, tostarp arī sākumskolas. Varbūt Valka, sadarbojoties ar kādu augstskolu, varētu pielikt pūles šādā virzienā, gatavojot topošos studentus tieši šai augstskolai.
