Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija iesniegusi valdības koalīcijas partneriem jaunu Administratīvās teritoriālās reformas koncepciju ar diviem iespējamiem variantiem.
Pagaidām koncepcijai nepiekrīt Zaļo un Zemnieku savienība, uzskatot, ka tā ir sasteigta, nav uzklausītas arī pašvaldību vadītāju domas.
Piedāvā deviņas lielas pilsētas ar novadiemViens no ministrijas piedāvātajiem variantiem paredz Latvijā izveidot 49 novadus un deviņas republikas nozīmes pilsētas. Izstrādājot šo modeli, ievēroti vairāki kritēriji. Jābūt attīstības centram ar vismaz 1000 iedzīvotājiem, izveidotu ceļu tīklu un atbilstošu infrastruktūru. Novadā jābūt vismaz vienai perspektīvai vidusskolai, turklāt vidējam attālumam no apdzīvotām vietām līdz administratīvajam centram – ap 30 kilometru. Ir doma ļaut pašvaldībām brīvprātīgi apvienoties. Otrs variants paredz izveidot sākotnēji 29 sadarbības teritorijas ap nacionālās un reģionālās attīstības centriem, un pašvaldībām būs iespēja brīvprātīgi pievienoties centram. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija jaunos reformas variantus ir izstrādājusi, jo vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Visu Latvijai – Tēvzemei un brīvībai/LNNK) uzskata, ka iepriekšējā reforma nav nodrošinājusi vairāku būtisku uzdevumu veikšanu, piemēram, joprojām ir vairāki novadi, kas neatbilst likumā noteiktajiem novadu veidošanas kritērijiem, visur nav arī spēcīgu attīstības centru, turklāt novadi iedzīvotāju skaita ziņā ir ļoti neviendabīgi. Ko domā pašvaldību vadītāji par gaidāmajām pārmaiņām, jo iepriekšējā reforma nenoritēja gludi. Bieži bija strīdi, un lēmējvaras nemaz tā necentās apvienoties.Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis domā, ka pagaidām piedāvātie reformas varianti ir tikai diskusiju līmenī un reformas ieviešana tik drīz vēl nenotiks. Turklāt arī politiķiem nav vēlēšanās virzīt uz priekšu jaunu reformu. Valkas novadā nekas būtiski nemainītos pēc pirmā vai otrā varianta ieviešanas. “Ja vispār jārunā par administratīvo reformu, tad piekrītu, ka lielāka pašvaldība būtu arī varošāka. Tā ir mana pārliecība. Ja veic reformu, tad, manuprāt, jāievēro divas svarīgas lietas. Pirmā ir saprātīgs mērogs, lai lēmējvarai būtu pietiekama administratīvā teritorija, otra lieta, lai nezustu saistība ar valsts pārvaldes struktūrām. Sniegto pakalpojumu loks nedrīkst samazināties. Citādi iznāks, ka lēmējvara kļūst stiprāka, bet iedzīvotājiem no tā maz labuma, ja, piemēram, vēl kādu iestādi, kas sniedz pakalpojumus, pārceļ uz Valmieru,” saka V. A. Krauklis. Turklāt cerēt, ka lēmējvaras pašas pēc savas vēlēšanās apvienosies, ir naivi, jo šajā procesā valda emocijas. Tomēr V. A. Krauklis uzskata, ka patlaban par gaidāmo reformu notiek tikai diskusijas un tās var ievilkties. Vismaz pagaidām neizskatās, ka administratīvā reforma jau būtu klāt.Arī Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons uzskata, ka pašlaik reformai nav objektīva izvērtējuma un to var apspriest diskusijās. “Nav jēgas apvienot divus nabaga pagastus. Es uzskatu, lai ir deviņas lielās pilsētas un tām loģiskā kārtībā pievienoti novadi. Tad viss sakārtosies,” saka J. Pētersons. Viņš atzīst, ka Strenču novada pagasti ir tikko atkopušies no “ķīseļa”, kurā tos iegrūda, un tagad atkal jauna reforma. Strenču novadam ir salīdzinoši neliels iedzīvotāju skaits, nav arī lielu ražotņu. Tādēļ Strenču novada vadība skatās uz Valmieru, tuvāko lielo pilsētu. Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis atzīst, ka pēc 2009. gada reformas ir izveidojušās 119 pašvaldības, kuras pēc teritorijas lieluma un iedzīvotāju skaita ir ļoti atšķirīgas. Tādēļ daļā lēmējvaru atšķiras dienas kārtība, ir dažādas attīstības iespējas. Viņš uzskata, lai visa Latvija varētu vienmērīgi un sabalansēti attīstīties, novadus nepieciešams veidot pēc konkrētiem kritērijiem, kā tas bija plānots jau reformas sākumā. Diemžēl daži novadi nesasniedza šos kritērijus un tika izveidoti iejaucoties politikai. “Nākotnē domāju, ka teritorijas vajag izveidot ap reģionālas nozīmes attīstības centriem,” spriež G. Kukainis.
Pašreizējā reformā daudz kļūduDaļa iedzīvotāju domā līdzīgi, uzskatot, ka iepriekšējā reformā izveidojās vairāki mazi novadi. Kārķu pagasta biškopis Igors Ignatjevs domā, ka novadi varētu būt lielāki, tad finansiāli stiprākas būtu arī pašvaldības. “To visu var salīdzināt ar sīkzemnieku un lielsaimnieku. Pēdējam noteikti būs vairāk iespēju nekā sīkzemniekam. Mūsdienu apstākļos, kad temps visur ir straujš, attīstīties var tikai lielas un stipras lēmējvaras,” apliecina I. Ignatjevs. Arī Zvārtavas pagasta sporta organizators Mārtiņš Skudra uzskata, ka reforma ir vajadzīga un tajā jāveido lielāki novadi. Tad sliktāk nebūs, bet būs cerība, ka viss kļūs labāk.
