Vakar portāls “Delfi” saviem apmeklētājiem uzdeva jautājumu – vai viņi tic gaišreģa spējām atrast pazudušus cilvēkus.
Vakar portāls “Delfi” saviem apmeklētājiem uzdeva jautājumu – vai viņi tic gaišreģa spējām atrast pazudušus cilvēkus. Neviļus aizdomājos par savu attieksmi pret šiem cilvēkiem, kurus liktenis apveltījis ar spējām vairāk redzēt, sajust, izprast un reizēm arī palīdzēt. Iespējams, ka cilvēka ticība gaišreģiem, dziedniekiem un kāršu licējiem ir tik liela, ka tā arī viņiem palīdz dzīves sarežģījumos. Strādājot redakcijā, vairākkārt esmu tikusies ar dziedniekiem un gaišreģiem. Nekad neesmu šos cilvēkus nosodījusi par viņu dienišķās iztikas pelnīšanas veidu, varbūt nedaudz iekšēji apbrīnojusi par spējām. Ir bijušas reizes, kad pēc intervijas ar dziednieku jutos it kā papildu enerģijas lādiņu saņēmusi, bet diemžēl ir bijušas arī tādas sarunas, pēc kurām knapi velku kājas. Esmu dzirdējusi par tā saucamajiem enerģētiskajiem vampīriem, kuri no cilvēkiem spēj paņem viņu pozitīvo enerģiju un to tālāk izmantot, it kā dziedinot citus. Acīmredzot tāds vampīriņš man sēdēja pretim un darīja savu darbu. Tomēr atzīšos, ka man ir draudzene, pazīstamas un iecienītas Latgales dziednieces mazmeita, kura ir pārmantojusi savas radinieces spējas un talantu ar kārtīm pareģot likteni. Viņai uzdrošinos lūgt izlikt kārtis labi ja reizi gadā, jo parasti ticu cilvēka spēkam un veselajam saprātam pašam lemt par savu dzīvi. Lai cik tas nebūtu dīvaini, draudzenes izliktajās kārtīs redzētais vienmēr arī ir piepildījies. Var ticēt, var neticēt, bet fakti pierāda to, ka šiem cilvēkiem ir kaut kas sevišķs un īpašs.
